Arī baušķenieki sevi izrādīja pirmo reizi organizētā izstādē «Reģionālā attīstība Latvijā 2006». Tā notika Ķīpsalas izstāžu centrā no 20. līdz 22. aprīlim.
Arī baušķenieki sevi izrādīja pirmo reizi organizētā izstādē “Reģionālā attīstība Latvijā 2006”. Tā notika Ķīpsalas izstāžu centrā no 20. līdz 22. aprīlim.
“Bauskas Dzīve” uz galvaspilsētu devās izstādes un konferenču foruma atklāšanas dienā. Notikums bija Nacionālās attīstības plāna 2007. – 2013. gadam (NAP) sabiedriskās apspriešanas noslēguma pasākums.
Tikšanos vērtē pozitīvi
Izstādes dalībnieki ideju pulcēties vienuviet visu reģionu uzņēmējdarbības, amatniecības, izglītības, kultūras un pašvaldību pārstāvjiem vērtēja pozitīvi. Tā ir iespēja parādīt veiksmīgākos darbības piemērus un salīdzināt veikumu. Turklāt tā var atrast jaunus sadarbības partnerus un pārņemt vērtīgu pieredzi.
Iecavas novada zemnieku saimniecības “Bites” īpašnieks Arnis Melderis sacīja: “Šajā izstādē ir visvairāk ko redzēt no Latvijas reģioniem. Šeit var reklamēties. Ceru, ka atradīsies sadarbības partneri.”
A. Melderis par NAP neko nav dzirdējis. Viņš uzskata – lai lauku uzņēmējs varētu attīstīties, vispirms jāiegulda ceļos. Pāris reižu gadā uz bišu dravu Garozas mežos ceļš nav izbraucams. Tad bitenieks iet kājām un nes lietas lielus attālumus. Savukārt par pozitīvu valsts ieguldījumu vietējo ražotāju darbā A. Melderis uzskata “Zaļās karotītes” nosaukuma piešķiršanu. Tas veicina pircējus izvēlēties vietējo produkciju.
Trūkst finansiāla seguma
Turpretim SIA “Geka” pēdējos gados uz izstādēm nebrauc, jo atdeve nav adekvāta ieguldījumam, teica sabiedrības valdes priekšsēdētājs Gūrijs Bulle. Tomēr katra izstāde konkurentiem apliecinot, ka vēl esi.
G. Bullem, pavirši izšķirstot NAP, radies priekšstats kā par vispārīgu lietu. “Tajā nav nekā konkrēta, proti, finanšu. Tikai palīdzēsim, izskolosim, bet, cik tas maksās, nav sarēķināts. Plānam jābūt pamatotam, jo visa balsts ir ekonomika,” sacīja uzņēmuma vadītājs. Arī viņa meita Kristīne Bulle, Vidzemes augstskolas Sabiedrības pārvaldības maģistrantūras studente, NAP pamatīgumu nesaskata. “Dokumentu analizējām augstskolā. Tas ir ļoti vispārīgi uzrakstīts, vadlīnijās, vēlamā nākotnes formā. Taču plānā pēc būtības jābūt minētiem uzdevumiem un mērķiem, tiem jābūt saskaņā ar budžetu,” vērtēja maģistrantūras studente. Vislabākais plānā esot ietvertais punkts par obligātu vidējo izglītību. Arī izstāde, kurā dalībniekiem ir iespēja sevi salīdzināt ar citiem, ir pozitīvi vērtējama.
Peļņu izved no valsts
“Ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā tiek dalīta nauda rindas kārtībā un nevis noteiktiem mērķiem, es attīstības koncepciju neredzu. Līdzekļus nevar iedot tāpat. Naudai, kuru iegulda, būtu jāražo nākamā nauda,” uzskata SIA “Lodinga uzņēmums” valdes loceklis Leopolds Ozoliņš.
Viņš jautāja: kas brauks pa ceļiem, ja tos salabos? Savukārt, atbalstot ārzemju uzņēmumus, tiek veicināta naudas aizvešana no valsts.
Bezmaksas iespēja reklamēties
Rundāles pils muzeja pārstāve Skaidrīte Vasiļauska pozitīvi vērtēja to, ka izstādei nav dalības maksas. “Pilij īpaša finansējuma nav. Restaurācijai izmanto muzeja peļņu. Tāpēc šī ir lieliska reklāmas iespēja,” uzsvēra S. Vasiļauska. Viņa un kolēģe Līva Lauskiniece ir pārliecinājušās, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji Rundāles pilī nekad nav bijuši. Lai muzeja telpas un ekspozīcijas varētu rūpīgāk apskatīt, viņi interesējas par naktsmītnēm tā tuvumā. Pašlaik šis pakalpojums neesot pieejams tik plašā apjomā, kā to prasa apmeklētāji. Tādēļ Rundāles pils muzeja pārstāves domā, ka nepieciešams attīstīt lauku tūrismu.
Rīkots pēdējā brīdī
Bauskas rajona Padomes (RP) priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja: “Izstādes koncepcija – pašvaldības, uzņēmēji, izglītības un kultūras iestādes – ir laba. Žēl vienīgi, ka pārāk strauji tai bija jāsagatavojas. Šķiet, nopietnus lēmumus par piedalīšanos sākām pieņemt tikai martā – pēdējā mirklī. Nedaudz izskatās pēc politiska pasākuma. Ja plānotu iepriekš, par to būtu bijis zināms jau pagājušajā gadā. Tad rajona budžetā būtu paredzēti līdzekļi un dalība vairāk pārdomāta. Turklāt nav zināms, kā būs ar apmeklētājiem. Pēdējā brīdī reklāma bija gan televīzijā, gan radio un presē. Ja ļaudis atnāks, tad jau būs pavisam labi. Var teikt, ka izskatās labāk, nekā sākumā bija gaidīts.”
Pozitīvi, ka izstādē piedalās pašvaldības. Tās parāda piedāvājumu, to, kā attīstījušas savas teritorijas. Vietvaru vistiešākais ieguvums ir tas, ka citi uzzina par realizētiem un iecerētiem projektiem, par gūto atbalstu, izpratni un partneriem.
Nosaukums neatbilst būtībai
“Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānu 2004. – 2007. gadam NAP ir izstrādāts diezgan labi. Būtība agrākā perioda plānam bija tā pati, bet kvalitāte – ne tuvu tam. Tajā viss bija pakārtots tikai iespējai saņemt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu. Taču šoreiz ir mēģināts plānā aptvert visu nacionālo attīstību. Tomēr, apspriežot Latvijas Pašvaldību savienības valdē, secinājām, ka NAP būtība ir stratēģija. Tajā minētas visas galvenās lietas. Savukārt plānā jābūt fiksētiem termiņiem, pasākumiem, finansējumam un tā avotiem. Diemžēl, un tas ir trakākais, to nav. Nevienam nav pienākuma to realizēt, neviens to nevar kontrolēt. Jāteic atkal – iepriekš minētais liecina par NAP radīšanas steigu.
Turklāt dokumentā ietverto ar ES naudu nevar realizēt. Tātad tajā jābūt ierakstītam, ka konkrētas lietas radīsim no nacionālā budžeta līdzekļiem. Tad, veidojot nacionālo ikgadējo budžetu, varētu ietvert finansējumu konkrētu pasākumu veikšanai. Pašlaik šīs saiknes nav. Tas, vai to izdosies labot, paliek ministrijas kompetencē,” sprieda A. Okmanis. Kā stratēģisks dokuments NAP ir pietiekami kvalitatīvs. Plānošanas reģioni un rajonu padomes pēc tā tālāk var attīstīt savus zemāka līmeņa plānus, balstīt stratēģijas.
RP vadītājam kā lauku iedzīvotājam grūti piekrist principam – vispirms ieguldīt lielajos centros. Savukārt pēc tam attīstītie centri progresu “viļņveidīgi atvels” uz laukiem. Viņš aizstāv principu, ka jāiegulda vienmērīgi ar līdzsvarotas attīstības domu. Vienlaikus jāiet uz priekšu gan sociālajā nodrošinātībā, gan ceļu uzlabošanā, gan izglītības kvalitātes celšanā.
Izstādes apmeklētāja rīdziniece Lidija Strode pasākumu nosauca par brīnišķīgu. “Agrāk bija piecgades plāni. Kaut arī tos tagad kritizē, tomēr cilvēki zināja, uz ko virzīties. Pašreizējās paaudzes dzīvo neziņā, un tas ir pats sliktākais,” sacīja L. Strode.
***
Uzziņai
NAP ir plāns, ar kuru saskaņā paredzam savas valsts attīstību nākamo septiņu gadu laikā. Tā sagatavošanā ir piedalījušies vairāk nekā 200 cilvēku, un tas paredz daudzus krasus pagriezienus, ar kuriem šajā laikā vēlamies ielikt stabilu pamatu mūsu valsts mērķu sasniegšanai. Tie ir iedzīvotāju dzīves līmeņa un kvalitātes pieaugums un uzņēmējdarbības konkurētspējas celšana. NAP nosaka, ka mūsu izaugsmes galvenais resurss ir iedzīvotāju zināšanas un talanti, kā arī to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana.
Izstādes “Reģionālā attīstība Latvijā 2006” sabiedrisko attiecību koordinatores Vijas Kasakovskas sagatavotā informācija.
