Pirms Jāņiem tirgū bija krietni daudz mūsu rajonā audzētu zemeņu. Šis gads nav zemenājiem īpaši labvēlīgs, jo ogu gatavošanās sākumā bija vēss, pēc tam saulains, bet sauss laiks.
Pirms Jāņiem tirgū bija krietni daudz mūsu rajonā audzētu zemeņu. Šis gads nav zemenājiem īpaši labvēlīgs, jo ogu gatavošanās sākumā bija vēss, pēc tam saulains, bet sauss laiks.
Iestrādā kūtsmēslus
Otro gadu ar ogu audzēšanu tirgum Dāviņu pagastā nodarbojas Zeltīte un Gunārs Krēsliņi. 0,3 ha platībā sagatavotā zemē pirms stādīšanas pamatīgi iestrādāti kūtsmēsli, augsne ir mālaina un ilgāk saglabā mitrumu, – tie esot visi ražības noslēpumi, stāsta Zeltīte Krēsliņa.
Laistīt nespējot, bet ogu ir daudz, tās lielas un saldas. Pirmā sākusi ražot šķirne ‘Zefīrs’. Zem agrotīkla ogas bijušas gatavas novākšanai jau 15. jūnijā, bet tās apēduši pašu ģimenē. Pēc 18. jūnija jau bijis, ko vest uz tirgu. Šķirne ‘Induka’ arī sākusi ražot, daudzos ceros vēl ir ziedi. Ogas lasa divas reizes dienā. Ar savu zemeņu lauku viņi tiek galā pašu spēkiem, un palīgi nav jāaicina, atzīst Zeltīte Krēsliņa.
Īslīcietes Valērijas Longinas 0,1 ha lielais zemeņu lauks ir netālu no Rundāles pils. Šogad pirmās zemenes varējusi nolasīt 22. jūnijā, tā ir šķirne ‘Dukāts’. Tagad jau ražo arī ‘Induka’, vēlāk būs ‘Bogota’ un ‘Pegazs’. Ar ogu audzēšanu sākusi nodarboties pirms četriem gadiem. “Ļauju ražot trīs gadus, minerālmēslus zemenes nav redzējušas. Turam govis, kūtsmēslu mums netrūkst, tāpēc zemenes ir spēcīgas. Arī bez laistīšanas iztur sausumu un ražo. Rindstarpas nopļaujam, ap ceriem ravējam,” tā V. Longina.
Šovasar jālaista
Vecsaules pagasta “Kubliņos” Elena un Antons Baneļi zemenes audzē pushektāru lielā laukā. Līdzās otrgadīgajām jau nomiglots lauks, kurā jūlija vidū stādīs jaunus dēstus. Pirms tam augsnē iestrādā Kemira mēslojumu. Kūtsmēslus zemeņu audzēšanai nelieto, jo tad būtu jāpērk. Pirmās ražas vasarā ap ceriem noklāti salmi, jo ogu pilnie ķekari guļ uz zemes. Otrajā gadā rindstarpas nopļauj, ap ceriem atstāj zāli, kas saglabā valgmi. Pēc ogu novākšanas divgadīgās zemenes uzar un ļauj zemei atpūsties.
Izmantojot pārvietojamo smidzinātāju, zemenāji šogad arī laistīti. Pirmās ogas sārtojušās zem agrotīkla, pārdotas jūnija vidū, stāsta Elena. Ir divas šķirnes – jau pieminētais ‘Zefīrs’ un ‘Bogota’, ogas lielas un tīras. Ražība ir laba, tāpēc tagad katru dienu lasīšanā vajadzīgi palīgi. Tie ir mazdēla Elvja klases biedri. Vidusskolnieks Krists Ķēniņš pastāsta, ka zemenes aug arī mājās, bet tur mamma vāra ievārījumus. Lasot ogas “Kubliņos”, viņš katru dienu strādā piecas sešas stundas, var saēsties, cik lien, un vēl nopelnīt.
Zemenes Baneļu ģimene pārdod Bauskā un ved uz nakts tirgu Rīgā. Tās nav vienīgais, ko ražo nelielā saimniecība. Siltumnīcās jau sārtojas tomāti, sākuši rakt agros kartupeļus, aug gurķi, kāposti un citi dārzeņi.
***
Uzziņai
– Izstādē “zemeņu laiks”, kas līdz 1. jūlijam notika Latvijas Dabas muzejā, bija apskatāmas 115 zemeņu šķirņu.
– Zemenes uzskata par vasarai raksturīgākajām un smaržīgākajām ogām, kuras pieder pie rožu dzimtas un kuru nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘smaržot’.
– Zemenes satur daudz C vitamīna un ir bagātas ar mangānu un šķiedrvielām. Ilgus gadus tās audzētas tikai karaliskajos dārzos. Krievijā zemeņu kultivēšana sākās cara Alekseja Mihailoviča valdīšanas laikā. Kopš tā laika zemenes izplatījušās kādreizējā cariskajā Krievijā un arī Latvijā.
Dabas muzeja informācija.
