Apaļu 60 gadu jubileju šodien, 19. jūlijā, svin baušķeniece VELTA LAMBERTE.
Apaļu 60 gadu jubileju šodien, 19. jūlijā, svin baušķeniece VELTA LAMBERTE.
«No mammas stāstītā zinu, ka esmu piedzimusi mājās Baldonē. Diena bijusi skaista un saulaina. Mans 12 gadu vecais brālis ļoti gribējis sev mazu māsiņu, tāpēc no kalendāra man izvēlējies, viņaprāt, visjaukāko vārdu – Velta,» stāsta jubilāre.
Tieši intervijas dienā pie Veltas bija atbraukusi brāļasieva. Viņa radiniecē ievērojusi labu īpašību – nav žēl sevi ziedot citiem. Par brāli Velta rūpējusies līdz pat viņa pēdējai dieniņai.
«Nekad nav žēl ar cilvēkiem padalīties, dārza kaimiņienei iedodu dārzeņus vai ogas. Atceroties otru, arī pa- šai ir vieglāk dzīvot,» teic Velta.
«Daždien man paliek tā skumīgi ap sirdi, jo no tuvākiem radiem starp dzīvajiem vairs nav neviena, arī vīrs miris. Labi, ka man ir meita Inga un trīs jaukas mazmeitas. Patiesībā man ir divas meitas, jo izaudzināju arī vīra atvasi,» stāsta jubilāre.
Ja kādu dienu nav tik priecīgs prāts, Velta aiziet ciemos pie kolēģēm slimnīcā, jo pirms gadiem viņa tur strādājusi par noliktavas pārzini.
Būdama pensijā, jubilāre brīvos brīžos lasa grāmatas. To viņai sakrājies pilni plaukti. Savulaik, strādājot Rīgā grāmatnīcā, Velta lasāmvielai naudu nav žēlojusi. Iecienītākie esot latviešu rakstnieki, piemēram, Regīna Ezera. Tagad Velta ir Bauskas Centrālās bibliotēkas bieža viešņa.
Augustā pie Veltas ciemos atbrauks brālēns no Anglijas. «Pirmo reizi ar viņu satikos, kad man bija 50 gadu. Viņš mani atcerējās pavisam maziņu. Tas bija ļoti interesants mirklis. Biju iztēlojusies, ka viņš būs kļuvis par augstprātīgu kungu. Bet nekā – ar saritinātām ūsām manā priekšā stāvēja pavisam parasts un jauks sarunu biedrs.»
Veltai esot kluss sapnis iekrāt naudu, lai varētu aizbraukt paciemoties pie brālēna.
