Jau aiz kalniņa Ziemassvētki, Jaunais gads, salūti, laba vēlējumi un cerības uz to piepildīšanos. Aizvadīts jaunā gada pirmais mēnesis ar aukstajiem vējiem. Esam iepazinušies ar «eirīti» jeb eiro, oficiālos papīros pareizi tas jāraksta – euro. Kas mainījies mūsu dzīvē? Īsi sakot – nekas īpašs. Prieks par lielāku pensiju izzuda līdz ar to, ka cenas veikalos tomēr ir cēlušās. Tagad gaidāma elektrības cenu pacelšana – jau lielāks robs maciņā. Aizliegs kūpināt šķiņķīšus, desiņas un citus gaļas gardumus, no kuru smaržas vien mutē sakāpj siekalas. Tā, lūk, mēs mierīgi nevaram iestigt un ļauties laika plūsmai, jo kāds gādā, lai mums būtu, par ko domāt, lai mēs kustētos un nenosaltu.
Visu var laist gar ausīm, nepievēršot tam nekādu vērību, bet ir vēl kas. Kurnēšana, valdības sunīšana, kašķi kaimiņu un radu vidū, vainas meklēšana citos, neatzīstot to sevī, mūsu dzīvi padara daudz sarežģītāku. Kā skatīsimies kaimiņam acīs, ja būsim to izsaukājuši visādiem vārdiem? Ko varēsim lūgt radiem, bērniem, mazbērniem, ja nepalīdzēsim viņiem grūtā brīdī? Kādu labumu iegūsim, sirdī turot ļaunumu?
Pirms sakrājušās indes izšļākšanas apstāsimies un padomāsim, kāpēc to darām. Uzdosim sev jautājumu: «Vai vajag?». Mēs katrs zinām, ka ļaunums rada ļaunumu. Nav pasaules gals, ja autobusā uzkāpj uz kājas vai veikalā nejauši pagrūž, ir viens vārdiņš, ko visiem vajadzētu zināt, – «piedodiet». Ja to pasaka ar smaidu, tad, ticiet man, aizmirstas pāridarījumi.
Šis ir Zirga gads. Zirgs ir skaistuma, grācijas, mīlestības, uzticības un spēka paraugs. Tāpēc vēlu visiem – mīlēsim un piedosim citiem, pasargāsim sevi no nervu slimībām! Kā dziesmā: «Lai ar kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri.» To novēlu visiem sava pagasta ļaudīm un novada iedzīvotājiem. Vairāk smaidu, labu vārdu un mīlestības, un mazāk būs jāapmeklē ārsti.
