Skolās notiekošo projektu nedēļu «Bauskas Dzīves» redakcijā izjūtam «uz savas ādas». Ik dienas vismaz trīs klases ierodas pie mums gūt ieskatu avīzes tapšanas procesā un iepazīt mūsu laikraksta vēsturi.
Skolās notiekošo projektu nedēļu «Bauskas Dzīves» redakcijā izjūtam «uz savas ādas». Ik dienas vismaz trīs klases ierodas pie mums gūt ieskatu avīzes tapšanas procesā un iepazīt mūsu laikraksta vēsturi. Visi avīzītē strādājošie ir gatavi atrauties no darbu gūzmas un steigas, lai stāstītu un rādītu, ko te darām. Gandarījums par pedagogu uzņēmību un par skolēnu ieinteresētību un jautājumiem.
Kāda Mežotnes pamatsko- las devītās klases audzēkne lū- dza uzrakstīt manas dzīves moto. Par tādu moto nebiju īpaši domājusi, jo… vienkārši dzīvoju kopā ar «Bauskas Dzīvi». Tomēr par visatbilstošāko izvēlējos šo Hemingveja teicienu: «..kam tad mēs pasaulē dzīvojam, ja ne tāpēc, lai cits citam palīdzētu». Un mēs tiešām allaž esam gatavi palīdzēt laikraksta lasītājiem, palīdzēt skolām ar informāciju – interesējieties, nāciet, lasiet un pētiet.
Ir tikai viens BET… Ieskrēja redakcijā pulciņš skolasbērnu. Viņiem vajagot Autoostas vēsturi. Vai nebūtu labāk doties uz Autoostu? Protams, šķirstot «Bauskas Dzīves» vecos izdevumus, varētu izzināt arī Autoostas vēsturi, tāpēc aicināju bērnus, lai sēžas pie galda un caurskata avīžu kalnus. Bet viņi atteica, ka neesot laika. Vēl pēc kādas stundas atnāca citas meitenes, kurām vajadzēja Uzvaras ielas vēsturi. Rīgas ielu tikko bijām izpētījuši un laikraksta atvērumu tai veltījuši, to varētu bērniem uz karstām pēdām piedāvāt… Taču atvainojiet, Uzvaras ielas vēstures pētniecībai žurnālistiem arī nebija laika. Acīmredzot projektu vadītājiem vai konsultantiem skolotājiem būtu bērniem nepārprotami jānorāda ziņu avoti (šajā gadījumā tas varētu būt muzejs) un jāvērš uzmanība uz to, ka jebkurš projekts prasa darbu un laiku. Ar «žvīkš žvākš ieskriešanu» faktus un izejmateriālus projektam nevar savākt.
Lai palīdzētu cits citam, laikraksta abonentiem izsūtījām «Bauskas Dzīves» Draugu kluba kartes. Cik daudz nesaprašanas un pārpratumu tās izraisījušas! Katram, kurš pa pastu saņēmis Draugu kluba karti, uz kuras turklāt ir Jūsu pašu vārds, šī karte jāglabā īpašumā kā pase līdz 1999. gada 1. martam. Karte nav nevienam jāatdod, nav jāsūta atpakaļ uz redakciju. Uz redakciju jānogādā vienīgi kāda sveša karte, kuru Jums izdodas atrast nozaudētu uz ielas vai veikalā, vai kaut kur citur.
Visi «Bauskas Dzīves» abonenti ir avīzes Draugu kluba dalībnieki. Dalībnieku vienīgais pienākums ir abonēt un lasīt mūsu laikrakstu. Bet Jūsu tiesības ir apmeklēt pasākumus, izmantot kādus pakalpojumus vai iepirkties ar cenu atlaidēm. Kad un kur varat izmantot kartes, regulāri informēsim «Bauskas Dzīvē». Jau rakstījām, ka no 24. līdz 28. februārim sievietes, uzrādot Draugu kluba karti, frizētavā «Sandra
