Pasaulē ir daudz kas neatsverams, bet viena čaukstoša avīžu lapa ir vēl kas neatsveramāks: paveries viņā un tieci negribot ievests visā plašajā pasaulē.
Pasaulē ir daudz kas neatsverams, bet viena čaukstoša avīžu lapa ir vēl kas neatsveramāks: paveries viņā un tieci negribot ievests visā plašajā pasaulē. Pirms daudziem gadiem tā rakstījis Jēkabs Janševskis, un, šķiet, laika gaitā nekas īpaši nav mainījies. Avīžu lapas mums joprojām priekšā, joprojām aizved mūs te uz Īslīci, te Iecavu, te uz Prāgu, Helsinkiem, Viļņu… Aizritēs vēl vieni brīnumu Ziemsvētki, 2003. gads nomainīs 2002., bet «Bauskas Dzīves» lapas jūs ikvienu turpinās vest uz kaimiņu sētām un novadiem, uz plašo pasauli.
Kaimiņiem būs jāapvienojas, veidojot lielākas pašvaldības un, domājams, arī stiprākas. Nākamais gads būs izšķirošs šīs reformas norisē. «Mēs Bārbelē rīkojam kopīgas mācības triju nākotnē apvienojamo pagastu iedzīvotājiem – skaistkalniešiem, stelpiešiem un mūsējiem. Tā ir reāla pieeja Vecumnieku novada, kur iekļausimies, tapšanā,» tā viendien, ienācis «Bauskas Dzīves» redakcijā, stāstīja bārbelietis Jānis Folkmanis. Bet kopumā neskaidrību ļoti daudz, jautājumu vēl vairāk, un pāri visam virmo un plecus spiež šis – ko nu mēs, tāpat visu reformēs, kā vajag, cilvēku domas vērā neņems, vai tad nav vienalga.
Tepat aiz durvīm NATO un Eiropas Savienība. Kā durvis vērsim, kā tos iekšā savā mājā laidīsim un kā paši pie viņiem dosimies, tas arī noskaidrosies nākamgad. Atbildības pilns gads priekšā – pieņemt pareizākos lēmumus nākotnei. Tā kā mazliet bail no tā 2003., vai ne? Kā šos procesus izpratīs un izjutīs mūsu avīzes lasītāji? Un vai «Bauskas Dzīve» spēs pietiekami labi palīdzēt jums ikvienam šajās nebūt ne vieglajās pārvērtībās? Palīdzēt nepazaudēt sevi, palīdzēt noturēties un iekļauties neapturamajā straumē, ko par globalizāciju sauc.
Tāpat kā nevienu nevar piespiest ticēt, tāpat nevienu nevar piespiest neticēt. Tādēļ atmetīsim piespiešanu, turēsim acis, ausis un skaidro prātu atvērtu. Es ticu, ka saprāts mums palīdzēs. Un vēl. Jo cilvēks top vecāks un gudrāks, jo skaidrāk viņš saprot, ka vienīgā dzīves jēga – būt kādam vajadzīgam. Ziemsvētku brīnums sen, sen uzplauka, jo tik daudzi to gaidīja, tik daudziem tas bija nepieciešams… Tā ir arī «Bauskas Dzīves» jēga, mūsu sūtība būt noderīgiem šīspuses cilvēkiem, ik mājā gaidītiem. Un tieši tāpat katrs lasītājs ir vajadzīgs laikrakstam, jūsu domas, jūsu prieki un raizes mums ir sevišķi nozīmīgi. Paldies lasītājiem par to, ka bijāt, esat un būsit, paldies visiem mums tik vajadzīgajiem ārštata autoriem – rakstītājiem, dzejniekiem, fotogrāfiem, zīmētājiem un māksliniekiem! Nekad neaizmirstiet, ka jūs esat vajadzīgi. Tāds ir arī mans Ziemsvētku un gadumijas laika vēlējums lasītājiem: lai ikkatrs būtu kādam vajadzīgs!
