Pagājušā gada vasarā pieņemtais Dzīvesvietas deklarēšanas likums stāsies spēkā 1. jūlijā.
Pagājušā gada vasarā pieņemtais Dzīvesvietas deklarēšanas likums stāsies spēkā 1. jūlijā. Tajā noteikts personas pienākums deklarēt dzīvesvietu, norādītas iesniedzamās ziņas un uzskaites kārtība.
Dzīvesvietas deklarācijas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Jāuzrāda tikai pase
Pēc 1. jūlija personai, kas mainījusi dzīvesvietu, tāpat kā līdz šim, saglabājas pienākums doties uz jaunās dzīvesvietas pašvaldību, lai deklarētu savu jauno apmešanās vietu. Tas jāizdara mēneša laikā pēc pārcelšanās. Tagad vairs nav jādodas uz pašvaldību, lai izrakstītos un saņemtu izziņu, ka iedzīvotājs vairs nav pierakstīts iepriekšējā pašvaldībā.
Iedzīvotājiem, kas dzīvesvietu nemaina, jaunais likums nekādus pienākumus neuzliek. Nav jāiet uz pašvaldību, lai deklarētu savu dzīvesvietu, jo no 1. jūlija visi pieraksti kļūst par deklarācijām.
Lai jaunajā pašvaldībā deklarētu savu dzīvesvietu, nepieciešams tikai viens dokuments – pase, bērniem – dzimšanas apliecība. Atšķirībā no iepriekšējās kārtības, vairs netiek prasīti dokumenti par komunāliem maksājumiem, izziņa no valsts militārā dienesta u. c.
Arī vagoniņš vai telts
«Ja cilvēks pierakstījies kādā dzīvoklī, tas neuzliek par pienākumu viņam maksāt par dzīvokli un veikt komunālos norēķinus. Dzīvesvietas deklarācija neregulē civiltiesiskās un morāles attiecības. Pakalpojumu apmaksu nosaka līgumsaistības ar pakalpojumu sniedzēju,» pagājušajā nedēļā seminārā pašvaldību speciālistiem skaidroja Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra departamenta speciāliste Olita Magone.
Iedzīvotājam ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai ēka ir nodota ekspluatācijā vai nav, vai tas ir vagoniņš, telts vai dārza māja. Viņam ir tiesības deklarēt to kā savu dzīvesvietu, ja vien pašvaldībā tai ir oficiāli noteikta adrese.
Nav tiesību šaubīties
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā arī pašvaldībās ieviesīs pārmaiņas iedzīvotāju uzskaites sistēmā un datu apkopošanā. Paies laiks, līdz visām pašvaldībām būs tehniskais nodrošinājums, lai strādātu iedzīvotāju uzskaites datu pārraides tiešraides režīmā. Pašlaik mūsu rajonā tikai divās pašvaldībās šīs jomas speciālistiem ir iespēja strādāt tiešraides režīmā – Bauskas pilsētai un Rundāles pagastam. No pārējām pašvaldībām dati apkopošanai tiks sūtīti uz PMLP Bauskas nodaļu.
Jaunajā likumā noteikts, ka pašvaldības darbiniekam, pie kura tiek deklarēta dzīvesvieta, nav tiesību šaubīties vai apstrīdēt personas tiesības dzīvot norādītajā adresē, ja vien iedzīvotājs neuzrāda paša ierēdņa īpašuma adresi. Vai mūsu sabiedrība būs gatava tik krasai demokrātijas un uzticēšanās iespējai? Par tiesiski pamatotu tiek atzīta arī īpašuma saimnieka mutvārdos izteikta piekrišana, atļauja personai dzīvot attiecīgajā īpašumā. Dzīvesvietas deklarēšanas brīdī nav jābūt klāt īpašuma saimniekam, nav jāuzrāda īpašumtiesības apliecinoši dokumenti…
Tiesa, dati pēc tam tiks pārbaudīti un nepatiesas informācijas gadījumā dzīvesvietas deklarāciju anulēs, bet vainīgajam piemēros naudas sodu līdz 250 latiem, ko iekasēs pašvaldība.
Ministru kabinets vēl nav apstiprinājis noteikumus par deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas valsts nodevu. Iespējams, ka par dzīvesvietas deklarācijas aizpildīšanu būs jāmaksā viens lats.
«Uzpeldēs» civillietas
«Likums paredz atvieglojumus godīgiem cilvēkiem. Personai, ņemot līdzi dokumentus, nav jāpierāda, ka viņa nemelo. Tas ir pirmais likums, kas mēģinās lauzt neuzticēšanās barjeru savas pašvaldības ļaudīm,» sacīja O. Magone.
Mūsu rajona pašvaldību speciālistiem iedzīvotāju pieraksta jautājumos par gaidāmajām pārmaiņām viedokļi ir dažādi.
«Domāju, ka tas radīs diezgan lielu jucekli. Laiks rādīs, vai esam gatavi šādai demokrātijai. Manuprāt, vecā sistēma bija pilnīgāka,» uzskata Codes pagasta speciāliste Jautrīte Kļava.
«Manuprāt, lielas problēmas būs dažādu komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kontrolējot maksājumu plūsmu. Vecā pierakstu sistēma šajā jomā disciplinēja. Noteikti «uzpeldēs» daudz civilo lietu. Ir arī negodīgi cilvēki. Kā jūs jutīsities, ja pēk- šņi jūsu īpašumā parādīsies jauns iemītnieks, kurš pašvaldībā deklarējis savu dzīvesvietu tieši pie jums, sakot, ka viņam ar jums ir mutvārdu vienošanās?» sprieda Rundāles pagasta dzimtsarakstu nodaļas pārzine Indra Blauduma.
***
Fakti
Līdz 1. jūlijam Latvijā bez pieraksta dzīvo 135 tūkstoši personu;
deklarējot dzīvesvietu, līdzās pamatadresei ir tiesības uzrādīt vairākas citas adreses, kurās cilvēks pašvaldībai ir sasniedzams.
