Raksta jums baušķenieks, kam ierosmi deva Pilskalna ielas iedzīvotāju jautājums par ūdensvada izbūvi šajā ielā rubrikā «Lasītāji jautā» («Bauskas Dzīve», 11. aprīlis, 15. lpp.).
Raksta jums baušķenieks, kam ierosmi deva Pilskalna ielas iedzīvotāju jautājums par ūdensvada izbūvi šajā ielā rubrikā “Lasītāji jautā” (“Bauskas Dzīve”, 11. aprīlis, 15. lpp.).
Mani gan neinteresē šīs viņu sīkās problēmiņas – ūdensvada izbūve Pilskalna ielā –, bet gan pavisam cita lieta. Ir jārisina jautājumi visas pilsētas mērogā, nevis tikai attiecībā uz vienu Bauskas ielu. Pats dzīvoju Dārza ielā 22, un mums šeit ir gan ūdensvads un kanalizācija, gan centrālapkure, un, kā smejies, paēdušais neēdušu nesaprot.
Abi ar sievu esam izaudzinājuši divus bērnus, kuri mācījušies augstās skolās un tagad strādā tepat Bauskā, jo visi esam savas pilsētas patrioti. Visu mūžu esmu strādājis celtniecībā, remontējis dzīvokļus un privātmājas, tāpēc man jo sevišķi duras acīs Bauskas neglītie, noplukušie nami.
Mēs visi zinām, ka 2009. gadā Bauskai būs skaista, apaļa jubileja – 400 gadu. Cilvēku dabā ir, jubilejai gatavojoties, sakārtot savu apkārtni. Kas notiek mūsu pilsētā? Staigājot pa Bauskas vecpilsētas ielām, ir nepārprotami redzams, kura ir privātmāja un kura nodota “Bauskas namsaimnieka” ziņā. Privātmāju īpašnieki cenšas savu namu fasādes sakārtot un nokrāsot gan dzeltenā, brūnā, gan zaļā krāsā. Turpretī ir nelaimīgie, kuru mitekļi ir pakļauti “namsaimnieka” patvaļai, viņi dzīvo noplukušās un neglītās ēkās.
Cik man zināms, mēs visi maksājam apsaimniekošanas naudu, bet tā parasti nezin kur pazūd. Kad māju iedzīvotāji tiek apskatīt “namsaimnieka” pārskatus par apsaimniekošanas maksas izlietojumu, šiem vienādiņ ir jābrīnās – izrādās, māja ir lielos mīnusos. Daudzu gadu laikā pie dzīvojamā nama nekas nav darīts, tik vien kā ieskrūvēta kāda spuldzīte, bet māja palikusi “apsaimniekotājam” parādā lielas summas. Vai tiešām visa nama nauda tiek novirzīta sētnieku algām? Tad jau viņi mums ir gandrīz miljonāri. Ļoti gribētos atrast atbildi uz šo jautājumu – kur paliek mūsu apsaimniekošanas nauda, kas katru mēnesi tiek maksāta “Bauskas namsaimniekam”?
Taču šīs manas pārdomas visu laiku tiek virzītas uz galveno jautājumu – vai nevarētu līdz pilsētas jubilejai sakārtot vismaz tās ēkas, kas ir tuvāk pilskalnam? Tur ir estrāde, kur notiek kantrimūzikas svētki, senās mūzikas festivāli un visi citi vasaras pasākumi. Bauskā uz šiem svētkiem sabrauc liela latviešu tautas kulturālā daļa, un man ir kauns, man ir liels kauns par mūsu pilsētas izskatu. Nav jau Bauskā vajadzīga otra Ventspils, bet kaut pašu minimālāko… Ja G. Skujenieka vecpilsētas māju apsaimniekošanas līdzekļus, iespējams, ir izsaimniekojis, tad vajadzētu taču būt pilsētai saviem fondiem – par ko tad Bauskā tika ielaisti tādi giganti kā “Rimi”, “Supernetto”, “Maxima”.
Uzvaras ielā tuvu pilskalnam, ceļa labajā pusē (skatoties no pilskalna puses), nami ir nolupuši un neglīti. Pēc kārtas skaitot, trešā māja un piektā māja. Vai Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājai par to nekas nav sakāms G. Skujeniekam? Taču, ak vai, nekas nevar pārspēt Pilskalna ielas otro māju ceļa kreisajā pusē (skatoties no pilskalna puses). Gribas raudāt! Vai tajā namā visi iedzīvotāji “namsaimniekam” ir parādā pusgada apsaimniekošanas maksu? Vai tiešām nevar aizšpaktelēt izdrupušo mūri un nokrāsot māju, nu kaut vai dzeltenā krāsā, lai, ejot uz pasākumu pilskalna estrādē, būtu arī svētku noskaņojums? Vai mājas “apsaimniekotājs” gaida, lai ēkas sabrūk? Varbūt gruvešus novākt būs vieglāk? Ejot garām šim graustam, garastāvoklis tiek sabojāts ne tikai man. Vai šo neglītumu redzam tikai mēs, pilsētas iedzīvotāji, vai to saskata arī Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ā. Gaile? Ja redz, vai viņai nevajadzētu izsaukt pie sevis Skujenieku un pajautāt: “Kundziņ, vai nevajadzētu vienreiz sākt strādāt?”
Lasīju M. Bites uzrunu “Bauskas Vēstīs” (Nr. 3). Citēju: “Aicinu šoreiz padomāt vairāk par pilsētu kopumā, kādu to gribam redzēt paši un kādu parādīt viesiem, saplānot savu īpašumu sakopšanu un piedalīties kopējās talkās, sākt rakstīt atmiņu stāstus un sacerēt jaunus dzejoļus par godu mūsu Bauskai – pilsētai –, kurā satiekas upes, lielceļi un cilvēki.”
Protams, kurš gan tam nepiekritīs. Apdziedāt apdrupušās Bauskas ēkas varbūt vēl būtu tā kā pāragri, bet arī es labprāt ietu palīgā, vispirms sakārtojot tādas vietas, kurās uzņemam viesus. Atradīsies arī citi speciālisti un nespeciālisti, kas vēlēsies kaut ko darīt, lai mums nebūtu kauns dzīvot pašiem savā pilsētā. Lai mēs varētu ar lepnumu teikt: “Mūsu Bauska – pilsēta –, kurā satiekas upes, lielceļi un cilvēki.”
Ar cieņu – M. ZEMĪTIS, Dārza ielas 22 iedzīvotājs, kurš reizēm dodas uz pilskalnā rīkotiem pasākumiem
