Šūpoles Lieldienās ir svarīgas katrās mājās.
Šūpoles Lieldienās ir svarīgas katrās mājās
Dodu olu bāliņami
Par šūpuļu kārumiņu;
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.
Divas slavenākās Lieldienu tradīcijas noteikti ir olu sišana un šūpošanās. Ir daudz priekšrakstu, kā svētkos pareizi ēst olas un knaulēties. Arī olu krāsošana ir rosinoša Lieldienu tradīcija. Bet tiem, kam vairāk patīk svinēt ārpus mājām, brīvā dabā, ļoti svarīga ir iespēja pašūpoties. Latviešiem ir daudz ticējumu par šūpošanās nozīmi Lieldienās. Un mūsdienās šīs tradīcijas vecāki aizvien cītīgāk nodod bērniem.
Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas.
Ģimenes sanākšana
Visas ģimenes kopā sanākšana Lieldienās kā sena tradīcija – tās ir Lieldienu atmiņas Ilzei Djačukai. Kādreiz tas notika Saulkrastos – visi brauca ciemos pie Vidzemes radiniekiem, šūpojās un ciemojās kopā ap trīsdesmit cilvēku. Pa jūrmalas kāpām uz sacensībām tika ripinātas olas – kuram izdosies tālāk? Tomēr viss reiz beidzas, nu jau vairākus gadus vairs nav, ko Saulkrastos apciemot.
Ilze Djačuka ir Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra vecākā speciāliste. viņai izdevies pārcelt lielo ģimenes sanākšanu uz savām mājām. Ilze jau vairākus gadus dzīvo Brunavas pagasta “Strazdiņu” mājās, un izvēlētā vieta lieliski atbilst ģimenes saieta prasībām. Tiesa, pilsētniecei laukos sākumā gājis grūti: “Tuvākie kaimiņi – gandrīz divus kilometrus no mājām. Sākumā vienai palikt bija ļoti bailīgi. Tomēr ar laiku nāca atziņa, ka laukos dzīvot ir drošāk nekā pilsētā. Tas nekas, ka tuvākie kaimiņi ir tālu – sētā iebraukušu svešu mašīnu pamana un uzreiz ziņo.”
Ar lielu azartu
Atceroties skaistās Saulkrastu šūpoles, arī “Strazdiņu” mājas īpašnieki nolēma uztaisīt šūpotnes – speciāli Lieldienām. Ilzes vīrs ir galdnieks, bet ar šo pasūtījumu nav gājis viegli – šūpoles tapušas tikai pēc trīs dienu darba. Par jauniegūtajām izklaides iespējām sajūsmināts bija arī dēls Dāvids.
Ilze Djačuka stāsta: “Mūsu ģimenei Lieldienas ir īpaši svētki. Brauc ciemiņi no Ogres un Rīgas rajona – tantes, brālēni, māsa –, un viņiem līdzi ir arī viņu bērni. Daži radinieki ierodas iepriekšējā vakarā. Tad lielākais pasākums ir olu krāsošana, to vajag diezgan daudz. Process norit vismaz divas stundas. Līdz šim vienmēr esam krāsojuši ar sīpolu mizām, šogad ir doma pamēģināt arī modernās krāsas.
Otrā rītā sākas olu meklēšana. Tās ir noslēptas pa visu mājas apkārtni, iet lūkot visi ģimenes locekļi. Galvenie meklētāji ir bērni. Mūsu Daniels jau divus mēnešus pirms svētkiem ar nepacietību ir sācis gaidīt Lieldienu zaķi ar olām. Protams, ka paši šim brīnumam neticam, tomēr slēpjam olas ar lielu azartu. Pēc lielās meklēšanas sākas olu kaujas. Diena tā paiet ļoti ātri. Pēcpusdienā ejam pastaigā un šūpojamies mūsu skaistajās šūpolēs.”
“Strazdiņu” māju saimniece atzīst, ka pašu mājās nav kā kādreiz Saulkrastos. Tomēr šo tradīciju zaudēt noteikti nevēloties.
Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē:
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.
Plaša svētku programma
Viens no lielākajiem pēdējā laikā uzceltajiem izklaides kompleksiem ir atpūtas vieta “Rožmalas”. Jau pagājušajā gadā tur bija paredzēta piesātināta atpūtas programma, šogad tā ir kļuvusi plašāka. Galvenā uzmanība Lieldienu svinībās tiks pievērsta bērniem. Stāsta pārdošanas daļas koordinatore Agnese Ārmane: “Dzirnavās varēs cept kliņģerīšus, bērniem būs iespēja pašiem krāsot olas, jo bērnistabā būs dažādas aktivitātes, varēs uzzīmēt sev zaķa ūsas. Lieldienās pie mums ieradīsies slavenās Zaķu dzimtas vadoņa mazdēls Ugo, ar kuru bērni varēs iet rotaļās, veidot olas, minēt mīklas un paši pārtapt par zaķiem. Būs iespēja kopā fotografēties, bildes tiks aizsūtītas vecākiem pa epastu. Vējdzirnavās varēsit satikt īstu trušu saimi, kuru izdētās olas bērniem būs iespēja meklēt blakus esošajā ābeļdārzā.”
Pašiem darbiniekiem Lieldienas kā brīvdienas īsti nesanāks, tomēr būs liels prieks sagādāt svētkus citiem.
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Dāvana dzimšanas dienā
Elitai Usei šūpoles bija dāvana dzimšanas dienā no vīra. Šūpotnes nav gluži parastas – tajās var sēdēt četri cilvēki, iedzert kafiju vai tēju, aprunāties, ēst cepumus un tajā pašā laikā šūpoties. Katrā ziņā Lieldienu svinētājiem ērtuma ziņā ļoti izdevīgas šūpoles, no kurām var nenokāpt pusi dienas. Atliek vienīgi cerēt, ka mainīgie laika apstākļi ļaus mierīgi pasēdēt skaistajā atpūtas vietā un izbaudīt Lieldienu mieru.
Tiesa, lauku mājas vēl pilnībā nav pabeigtas. Lai arī vieta ir jau kopš 1994. gada, tomēr māja ir patālu no lielām apdzīvotām vietām. Tomēr ir cerība, ka bērni uz šādiem pasākumiem atbrauks un varēs svinēt kopā. It sevišķi tāpēc, ka tik brīnišķīgas šūpoles diez vai kur citur rajonā ir sastopamas.
Karat, brāļi, šūpulītes
Augstā kalna galiņā;
Lai redzēja tā māsiņa,
Kas tautiņu lejiņā.
Ciemosies mazbērni
“Straumēnu” mājās, Rundāles pagastā ierīkotajā viesu namā, parasti sanāk Lieldienās uzņemt viesus. Bet šogad būs citādāk. Stāsta nama saimniece Emerita Buķele: “Šogad pie mums ciemosies mazbērni – septiņus un sešus gadus veci. Viņiem abiem veltīsim lielāko uzmanību. Niks un Una ir piedalījušies Lieldienu svinībās arī citus gadus, bet tad parasti bija arī ciemiņi, par ko rūpēties, bet šoreiz būs tikai ģimene.
Lielākās atrakcijas ir olu meklēšana un šūpošanās. Plašajā dārzā ir daudz vietas, kur noslēpt olas. Pirms diviem gadiem zaķis bija uzrakstījis, cik olu dārzā noslēpis, turklāt katru savā malā. Bija ļoti liela meklēšana, kamēr visas atradām.”
Liela loma Lieldienu svinībās ir šūpolēm, kuras atrodas gandrīz krasta augšmalā. Šūpojoties paveras skaists skats uz pretējo krastu – apsētiem laukiem un pļavām, pa vidu ir pamanāmas tikai dažas mājas.
***
interesanti
Šūpoļu gatavošana un kāršana bija puišu un vīru darbs. Jau laikus vajadzēja sarūpēt nepieciešamos materiālus. Šūpoļu kāršana bija ļoti atbildīgs darbs, jo, nemākulīgi pakārtas, tās varēja salūzt un kādu savainot.
Ap šūpotnēm Lieldienu laikā vienmēr pulcējās daudz ļaužu. Tie apdziedājās, mijās olām, spēlēja spēles. Tādēļ vislabāk šūpoles bija kārt kalna galā, jo pietika vietas visām Lieldienu izdarībām un svinētājus varēja pamanīt pa lielu gabalu. Ūdens malā un aramzemē šūpoles parasti nekāra.
Pirmos izšūpoja saimnieku un saimnieci, pēc tam šūpojās pārējie. Par šūpošanu meitas puišiem maksāja ar olām, plāceņiem vai pat cimdiem un zeķēm.
Šūpošanās nozīme ir auglības veicināšana. Senāk latvieši ticēja: jo augstāk šūpojas, jo labāka raža, jo brangāki lopi. Tos, kuri Lieldienās bija kārtīgi šūpojušies, odi un citi kukaiņi vasarā nekoda.
Šūpošanās kustību cilvēki neizgudroja vis savā prātā, bet gan noskatījās dabā. Piemēram, labība, vējā šūpojoties, pamazām nobriest. Pastāv ticējums, ka Lieldienu rītā pati saule dejo un šūpojas. Ļaudis domāja, ka, atdarinot šādas kustības, viņi vairo auglības spēku.
Informācija no www.folklora.lv.
