Devīto vilni ironiskas kritikas un pat izsmiekla radījusi Latvijas Institūta (LI) sociālā kustība «#GribuTeviAtpakaļ», kurā dzimtenē palikušie radi un draugi mudināti emocionāli atgādināt ārzemēs strādāt aizbraukušajiem, cik jauki atkal būtu dzīvot te, baudīt tīro dabu un latviešu valodu ikdienā, justies kā mājās savējo lokā.
Lai arī iniciatīva sākumposmā nerada iespaidu par pārdomātu un mērķtiecīgu kampaņu, ne visi skeptiski savilktiem ģīmjiem norej LI komandas labi domāto emociju uzjundīšanu. Pagājušajā nedēļā LI kopā aicināto mediju redaktoriem kļuva zināms, ka kustībā ar savu pienesumu gatavas piedalīties Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība un pat vairākas valsts iestādes.
Pēdējo dalība ir īpaši svarīga, jo līdz šim Ekonomikas ministrijas reemigrācijas plāns, manuprāt, nav nostrādājis tieši tāpēc, ka katra valsts iestāde rušinās sava lauciņā, teju nesarunājoties ar citu institūciju kolēģiem, pat ja jautājums ir arī viņu kompetencē. Ministrijas un Saeima kā likumdevēja var nospēlēt izšķirīgu lomu, jo viņu rīcībā ir līdzekļi radīt apstākļus, lai prom aizbraukušajiem būtu pamatots iemesls atgriezties. Piemēram, piešķirt nodokļu brīvdienas repatriantiem, īpaši, ja viņi dzimtenē atver savu uzņēmumu, vai rodot iespēju daļēji apmaksāt no mājokļu garantiju fonda reiz ar nesamērīgi dārgo kredītu iekārtoto dzīvokli.
Arī pašvaldībām ir iespēja to ietekmēt, ne tikai netraucējot, bet patiesi palīdzot uzņēmējdarbības attīstībai, lai novados veidotos jaunas darbavietas. Jāpiekrīt, ka dažam būs jāpārvar bailes no konkurences, jo «viņi» pārbrauks vēl atbildīgāki un prasmīgāki nekā aizbrauca. Nāksies izlemt, vai labāk ir riskēt ar paša iesildīto krēslu vai izmirušiem ciemiem tuvākajos 20 gados.
