Lai izaudzētu produktīvu un ekoloģiski noturīgu mežu, izcirtumi laikus kvalitatīvi jāatjauno ar meža tipam atbilstošām koku sugām.
Lai izaudzētu produktīvu un ekoloģiski noturīgu mežu, izcirtumi laikus kvalitatīvi jāatjauno ar meža tipam atbilstošām koku sugām.
Audzi var atjaunot mākslīgi – sējot vai stādot – un arī dabiski – saudzējot egļu un ošu paaugas kociņus vai arī ļaujot ieaugt sēklaudžiem un ataugt atvasājiem. Tā vēstīts valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» (LVM) mājaslapā .
Apjomi palielinās
Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle vēstī, ka gan valsts, gan privātajos mežos to atjaunošanas apjoms palielinājies par 208%. A. Bulle teic, ka to sekmējuši semināri, dažādu speciālistu konsultācijas. 2002. gada pavasarī meža atjaunošanas semināros piedalījās 85 meža īpašnieki. 27 no viņiem veica atjaunošanu noteiktā termiņā, trīs neiekļāvās laikā, 27 dalībniekiem meža atjaunošanas termiņš iestāsies turpmākajos gados, 20 īpašnieku mežos vēl nav atjaunojamo platību.
A. Bulle atklāj, ka virsmežniecības svarīgākais uzdevums ir panākt, lai arī privātmežos izcirtumu vietā audze tiktu atjaunota laikus. Valsts akciju sabiedrība «LVM» ir viena no galvenajām virsmežniecības teritorijā esošām meža turētājām. Jāņem vērā, ka atšķirībā no privātmežiem tajā strādā speciālisti, kas pārzina darbus no meža stādīšanas līdz ciršanai.
2001. gadā privātmežos mākslīgi atjaunoti 20 ha, 2002. gadā – 43 ha meža.
Stādot iegūst kvalitatīvāku audzi
A. Bulle skaidro, ka mākslīgi atjaunoto platību pieaugums norāda uz konsultācijās gūtām atziņām. Platības varēja atstāt dabiskai atjaunošanai, taču stādot var iegūt kvalitatīvāku audzi. 2001. gadā dabiski atjaunoti 79 ha, 2002. gadā –126 ha privātmeža.
Savukārt 2001. gadā dabiski atjaunoti 40 ha, 2002. gadā – 123,6 ha valsts meža. 2001. gadā privātmežos izkoptas jaunaudzes 86,5 ha platībā, 2002. gadā – 149,5 ha platībā. 2003. gadā plānots privātmežus atjaunot mākslīgi, galveno uzmanību pievēršot sastāva kopšanai gan termiņā atjaunojamās platībās, gan tajās, kuras nav koptas.
LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības Bauskas iecirkņa vadītājs Jānis Feldmanis uzsver, ka atjaunošanas termiņi ir atkarīgi no meža augšanas apstākļu tipa.
Atjaunošanas veidu izvēlas iecirkņa vadītājs, bet koku suga katrā nogabalā ir noteikta Meža atjaunošanas noteikumos. Ja izcirtumu paredzēts apmežot, stādot mežu, tad gadu pirms darbu sākšanas tajā tiek sagatavota augsne.
Izvēlas piemērotāko sadarbības partneri
Pēc stādīšanas tiek veikta meža kultūru agrotehniskā kopšana – zālaugu, krūmu, atvašu pļaušana, lai nodrošinātu normālu jauno kociņu attīstību. Kad kociņu augstums sasniedz divus, sešus metrus, tiek veikta jaunaudžu kopšana, lai iegūtu maksimāli labu meža sastāvu un optimālu biezību.
Šos darbus katram gadam plāno iecirkņa darbinieki. Pirms augsnes gatavošanas, apmežošanas un jaunaudžu kopšanas sākuma notiek konkurss, kurā izvēlas piemērotāko sadarbības partneri šo darbu veikšanai. Darbu izpildes laikā tiek kontrolēta kvalitātes atbilstība mežsaimnieciskajām prasībām. Darbu apjoms ik gadu ir mainīgs, tas nav atkarīgs no plānoto kailciršu lieluma, bet gan no izcirtumu platības, kam pienācis atjaunošanas termiņš.
Īpaša uzmanība izcirtumiem
LVM pašreizējais un perspektīvais mērķis ir atjaunot izcirtumus Ministru kabineta noteiktajos termiņos, galvenokārt piecu gadu laikā. Plānojot mežu atjaunošanu, LVM nesamazina līdzšinējās skuju koku un cie- to lapu koku aizņemtās platības. 2000. un 2001. gadā ar priedēm atjaunoti 8400 ha, bet ar eglēm – 10100 ha izcirtumu. Lai palielinātu priežu jaunaudžu īpatsvaru, turpmākajos gados paredzēts paaugstināt šīs koku sugas atjaunošanas apjomus – mākslīgi aptuveni 3000 ha un dabiski aptuveni 500 –1000 ha.
LVM ik gadu izkopj jaunaudzes vairāk nekā 20 tūkstoš ha platībā. Krājas kopšana ik gadu tiek veikta 14 – 15 tūkstoš ha platībā.
***
Fakti
2002. gadā atjaunoti 410 ha meža,
2001. gadā – 197 ha meža.
Privātmežos atjaunošanas apjoms pieaudzis par 169% – 2002. gadā atjaunoti 169 ha, 2001. gadā – 100 ha meža.
