Valsts amatpersonu fotogrāfijas nozīmīgos brīžos ir ne tikai iemūžināts notikuma mirklis. Tās automātiski kļūst par simbolisku vēstījumu cilvēkiem, kas foto-grāfijas skatīs un pētīs nākamajās paaudzēs. Aplūkojot attēlu, mēs atpazīstam tajā redzamās personas, turklāt «nolasām» arī pozas, izvietojumu un iemūžināto ļaužu iespējamo attieksmi citam pret citu. Viens attēls spēj saturēt ļoti daudz vēstījumu.
Jaunā Latvijas Republikas Ministru kabineta kopbilde pēc tās publicēšanas izsauca komentāru vētru. Simboliski vērtējot, fotogrāfija satur nepatīkamu informāciju, ko grūti noklusēt. No vienas puses, šokē diezgan neveiksmīgais fotogrāfa darbs, bet, no otras puses, pārsteidz pašu ministru tābrīža noskaņojums vai attieksme, šādi sagrupējoties.
Kompozīcijas priekšplānā ir seši vīri. Nebūt ne tie augumā īsākie kungi. Nākamajās rindās noslēptas dāmas – dažu var pamanīt, bet citai tikai puse no sejas redzama. Atceroties savus skolas gadus, jūtos patiesi pārsteigts – grūti iedomāties, ka mēs klasē, pozējot kopbildei, sastātos tā, ka visas meitenes paliktu aiz puišiem. Vienmēr esmu domājis, ka tā ir elementāra un neapspriežama kārtība – ļaut sievietēm sevi parādīt priekšplānā. Varbūt tā ir mūsdienu politikas modernā līdztiesība, kas nosaka – nav starpības starp vīriešiem un sievietēm, un katram dalībniekam vieta bildē jāizcīna ar elkoņiem un spēku?
Viens no interneta vidē lasāmajiem komentāriem norāda, ka šādā veidā laikam jaunā valdība izrāda savu attieksmi pret dāmu pārstāvētajām nozarēm – labklājību, veselību, izglītību un zinātni, kultūru.
Kā jau minēju, šādas fotogrāfijas ir ļoti simboliskas. Jācer, ka šo attēlu pēc gadiem 20 vai 50 nepublicēs vēstures grāmatās ar norādi, ka «šī bilde ļoti simboliski ataino tā laika valdības attieksmi pret minētajām nozarēm».
