Varbūt ganiņi Bauskas rajona Stelpē, kas fotogrāfijā iemūžināti 1987. gadā, sevi atpazītu, ja aizdotos uz izstādi «Viena diena Zemgalē»?
Varbūt ganiņi Bauskas rajona Stelpē, kas fotogrāfijā iemūžināti 1987. gadā, sevi atpazītu, ja aizdotos uz izstādi “Viena diena Zemgalē”? Tā apskatāma Bauskas tautas nama mazajā zālē un foajē.
Fotogrāfijas, kas tapušas akcijas “Viena diena Latvijā” gaitā gan pirms 20 gadiem – 1987. gadā –, gan pērn, 2007. gadā. Meitenes pieturvietā gaida autobusu, vēl baltām pusgarajām zeķēm kājās, garām brauc žigulītis… 20 gados tik daudz kas mainījies, bet ko nu par tik ilgu laiku – pērn fotografēti robežsargi Skaistkalnes robežkontroles punktā, nu punkta tur vairs nav. Paliek fotogrāfiskas liecības, kas balsta cilvēku atmiņu.
Mēs neatceramies dienas, mēs atceramies mirkļus. No dzīves, arī no šīs fotoizstādes. Pavisam skatāmi 39 šādi acumirkļi. Tiesa gan, pie fotogrāfijām ir tikai numuriņi, skatītājam jāprasa Tautas nama dežurantei lapiņas ar bilžu atšifrējumu. Tas traucē.
Sagadījās tikko Maskavā skatīt fotogrāfiju izstādi “Krievija no vilciena logiem”. Arī līdzīga akcija kā Latvijā – zemes, tās dabas un cilvēku apzināšana fotomirkļos, kas, kopā salikti, veido valsts tēlu konkrētā laikā un telpā. Krievijas fotogrāfi bija devušies pa visu plašo valsti tur, kur vien sliežu ceļi ved. Daba un cilvēks. Pie attēliem emocionāli un tajā pašā laikā racionāli teksti. Fonā skan mūzika, kurā ik pa laikam saklausāma vilcienu klaboņa, sliežu dunoņa.
“Viena diena Latvijā”. Gan fotogrāfijās, gan dabā joprojām uz vietas ir Bauskas pils un Rundāles pils. Bet mainījušās. Jānis Knāķis 1987. gadā fotografējis dzērienu veikala pārdevēju Ludmilu Krastiņu Jēkabpilī. 2007. gadā – Ludmilu Krastiņu kā SEB Unibankas kasieri. Arī apstiprinājums tam, ka viss mainās, un mēs maināmies līdzi.
