Bauskas novada Brunavas pagasta Budbergas parkā jau 14. reizi sestdien, 5. jūlijā, vietējos un tālākus ļaudis kopā pulcēja tradicionālais sarīkojums «Budberga laikmetu griežos».
Katru gadu svētkiem ir savs motīvs, saistīts ar pagasta vēsturi. Šovasar tas bija skanīgs, jo seno parku un Mēmeles krastu pieskandēja dziesmas, kas veltītas Brunavas pagastam un kuras sacerējuši ar pagastu saistīti nošu pasaules profesionāļi vai zinātāji, tātad novadnieki, savējie. Programmas vadītāja Jurgita Druseika uzsvēra, ka šajā vakarā satiekas savējie, lai arī būtu ieradušies katrs no sava ciemata vai tālākas vietas. Vēl nav īstenojusies iecere dziesmas sakopot vienā krājumā, jo atbalstu nesaņēma šim nolūkam rakstīts projekta pieteikums. J. Druseika cer, ka pašvaldība varētu sniegt finansiālu palīdzību.
Ar īpašiem akcentiem
Koncertu ievadīja pati jaunākā soliste, mūziķa Ivara Žinduļa mazmeita Keita Arta Kūmiņa. Meitene veiksmīgi pārvarēja satraukumu un droši stājās publikas priekšā, izpelnoties aplausus. Vectēvs Ivars papildināja jauktā kora «Grenctāle» dziedātāju vīru balsis un intervēts atzinās, ka nav runātājs, bet darbarūķis. Mūzikas ceļi aizveduši viņu uz 18 pasaules valstīm. Mācoties Mežgaļu pamatskolā, viņš iekļuvis palaidnieku pulkā, un arī mazmeitai pietiekot nerātnību, taču muzicēšana ir svarīgākā.
Grenctālietis Aivars Borkovskis, dodoties tālajos reisos, atrod brīžus skaņu ietērpšanai notīs. Šoreiz viņš kopā ar dēlu un vokāli instrumentālo ansambli «Dagi» izpildīja paša sacerētu dziesmu. Ansambļa dalībnieka Ginta Alapa māte Valda, vietējiem pazīstama ar uzvārdu Žamaite, savulaik dzīvojusi Budbergā. Tā pavedienu pa pavedienam atklājās koncerta dalībnieku sasaiste ar Brunavas pagastu un Bauskas novadu. Ceraukstietis Jānis Mikulāns dzied korī «Grenctāle», viņš arī komponē. Svētku vakarā izskanēja viņa dziesma, kuras vārdu autors ir Bauskas literātu apvienības biedrs Ivars Kārkliņš.
Ar himnisku spēku kora dziedājumā skanēja Ģederta Ramaņa dziesma «Mūsas krastā», kas savulaik veltīta «Raiņa» sovhoza ļaudīm. Kopsaimniecības vairs nav, taču tajā joprojām dzied tās kādreizējā darbiniece Anastasija Boļša, kura, atrodoties Budbergas parkā, allaž lūkojas, kā izskatās viņas ievērotais bišu koks. Tā katram svētku vakara apmeklētājam bija kāds savs atmiņu brīdis, kurā kavēties. Kora ilggadējam diriģentam Vitoldam Rijniekam, kurš jau vairāk par trīs gadu desmitiem vada dziedātājus, zīmīgas bijušas uzstāšanās visās trijās pagasta baznīcās.
J. Druseika pirms savas dziesmas izpildījuma atzinās, ka viņa muzicēšanu mantojusi no vectēva, īstena budbergieša, laba dziedātāja.
Piemiņas brīži
Šis bija pirmais sarīkojums, kad domās vai klātienē ar savas puses ļaudīm vairs nevarēja būt šo svētku kādreizējā vadītāja, Brunavas pagasta vēstures apkopotāja skolotāja Laimdota Mustermane, dzimusi Druseika, inženieris Arvīds Vilde un plašas dzimtas māte, vecmāmiņa un vecvecmāmiņa Vera Bēka. Viņu un citu piemiņa tika godināta ar klusuma brīdi un atmiņām vārdos, kā arī mūzikā.
Dziedāja skolotājas mazdēls Oskars Mustermanis, kuram tuva mūzika. Arvīda dēls Andris Vilde beidzis konservatoriju, ir spēcīgas balss īpašnieks un arī komponē. Viņa dziesma ar Pētera Brūvera vārdiem «Veltījums Latvijai» tapusi tēva piemiņai. Par piedziedājumu izmantoti Valdas Moras vārdi, kas izcelti šajā publikācijā un simboliski izteic sarīkojuma «Budberga laikmetu griežos» būtību, proti, atcerēties un pateikt paldies. Andris pieminēja interesantas sakritības. Viņa vectēva mājas vārds ir bijis «Brūveri», un tēva bēru mielasts bijis netālu no P. Brūvera mājām.
No Dobeles novada Penkules pagasta bija ieradusies Arvīda Vildes māsa Elza, kura glabā atmiņas par Panemunes sešklasīgo pamatskolu, seno Budbergas parku, «kurā koki tagad saauguši, tik vareni kādreiz nebija». Viņai bija prieks sastapties ar novadnieci Ainu Āzi un krusttēva meitu Edīti.
Veras Bēkas meita Rudīte Čakāne vadīja piemiņas brīdi un aicināja kavēties laikā, tagadējā un pagājušajā. Rāmi saulainajā novakarē nesteidzīgi ritēja vakars, kuru kuplākā skaitā varēja apmeklēt vietējie iedzīvotāji.
