Sabiedrībā turpinās diskusijas par vasaras laika atcelšanu Latvijā 2000. gadā. Ziņu aģentūra BNS izplatījusi Ventspils mēra Aivara Lemberga vēstuli premjeram Andrim Bērziņam.
Sabiedrībā turpinās diskusijas par vasaras laika atcelšanu Latvijā 2000. gadā. Ziņu aģentūra BNS izplatījusi Ventspils mēra Aivara Lemberga vēstuli premjeram Andrim Bērziņam.
Tās autors pašreizējo laika skaitīšanu mūsu valstī nosaucis par absurdu, jo neesot ņemta vērā ģeogrāfiskā situācija. Vasarā kļūst gaišs jau ap pulksten 3, bet šis laiks netiek izmantots. Toties ap pulksten 21 iestājas nakts. Aivars Lembergs uzskata, ka vasaras vakaru pavadīšana mākslīgā apgaismojumā esot ekonomiski nepamatota un varot būt izdevīga tikai monopolistam – valsts akciju sabiedrībai «Latvenergo».
Pirmo reizi 20 gadu laikā šopavasar Latvijā pulksteņi netika pagriezti stundu uz priekšu. Ministru kabineta 2000. gada februārī pieņemtais lēmums paredz atteikties no laika maiņām vispār. Noteikts, ka turpmāk nenotiks pāreja nedz uz ziemas, nedz uz vasaras laiku. Tādēļ pusgadu Latvijas laiks atšķirsies no lielākās daļas Eiropas valstu laika par vienu stundu, bet no septembra līdz martam – par divām stundām. Līdzīgi noticis Igaunijā, kur ar valdības lēmumu pārtraukta pāreja uz vasaras laiku.
Aivars Lembergs savā paziņojumā aicina valdību atgriezties pie jautājuma par laika maiņu. Ziņu aģentūra BNS informē, ka premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš pieļauj iespēju, ka valdība pietiekami svarīgo problēmu varētu izskatīt nākamgad, nevis šoruden, kā oficiālajā vēstulē aicinājis Ventspils mērs.
Astoņdesmito gadu sākumā ieviestā pāreja uz vasaras laiku bija pamatota ar ekonomiskiem apsvērumiem. Tika uzskatīts, ka ievērojami samazināsies elektroenerģijas patēriņš, tomēr prognoze neattaisnojās.
Laika koriģēšanai ir tikpat daudz pretinieku, cik piekritēju. Vairāki medicīnas speciālisti uzskata, ka pašreizējā laika skaitīšanas ačgārnība negatīvi iespaido cilvēku veselību. Savukārt citi domā, ka pāreja uz vasaras laiku izjauc ģenētiski ieprogrammēto bioloģisko ritmu.
