Latvijas meži ir svarīgi mums visiem. Tāpēc nav pieņemami, ka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards turpina virzīt grozījumus noteikumos «Par koku ciršanu mežā» – par tievāku koku ciršanu Latvijas mežos, nesagatavojot uzticamu informāciju par sekām.
Tas rada riskus, ka ieguvēji būs tikai tie, kas saistīti ar šaurām interešu grupām, bet pārējie iedzīvotāji ieraudzīs vēl vairāk kailciršu apkārtējos mežos. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijai var rasties papildu grūtības izpildīt svarīgus klimata un dabas aizsardzības uzdevumus.
Izcirtumu platību palielinājums
Kādu ietekmi Zemkopības ministrijas (ZM) plānu īstenošana atstātu uz Latvijas mežiem un sabiedrību?
Skaidrs, ka palielinātos kailciršu platības. Paredzētie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā dotu iespēju veidot izcirtumus tur, kur tas pašlaik nav atļauts. Arvien vairāk cilvēku ir neapmierināti ar kailciršu izpostītajām ogošanas un sēņošanas vietām, ko rada nesen vērojamais izcirtumu platību palielinājums. Tievāku koku ciršana, ko atļautu šie grozījumi, radītu vēl lielākas kailciršu platības, lai varētu iegūt tādu pašu koksnes daudzumu. Tas nozīmētu, ka valstī būtu mazāk pieaugušu mežu, kas piemēroti atpūtai, pastaigām un sēņošanai.
Jaunāku mežu ciršana vēl vairāk izrobotu Latvijas mežus un traucētu sasniegt dabas aizsardzības mērķus. Pirms dažiem mēnešiem sagatavotais Latvijas ziņojums Eiropas Komisijai par sugu un biotopu aizsardzību parāda, ka mežu biotopi Latvijā ir apdraudēti un netiek pietiekami aizsargāti. Ja nevēlamies atvadīties no savām dabas vērtībām un rēķināties ar krietnām soda sankcijām, nepieciešams sagaidīt Dabas skaitīšanas projekta rezultātus un domāt, kā situāciju uzlabot, nevis pasliktināt.
Privilēģijas uz citu rēķina
Klimata prasību jomā šie jaunie noteikumi mežu nozarei piešķirtu dārgas privilēģijas uz citu nozaru rēķina. ZM atklāti paudusi, ka «īstermiņa» jeb 20 gadu periodā šīs pārmaiņas palielinātu oglekļa emisijas (tievi koki glabā mazāk oglekļa nekā resni). Tas nozīmētu, ka 2030. gada (un arī 2040. gada) klimata mērķu sasniegšanā transporta, enerģijas un citām nozarēm būtu jāveic dārgi papildu samazinājumi.
Pieminētie riski skaidri parāda, kādēļ tik apjomīgām pārmaiņām Latvijas mežu apsaimniekošanā jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kas atklāti parādītu visas negatīvās sekas, kuras ietekmēs sabiedrību. Taču tievāku koku ciršanas plāni nav ietverti ZM plānošanas dokumentos, un šāds izvērtējums nav veikts.
Vērts atcerēties, ka mežu nozares turīgākie pārstāvji ir arī dāsni partiju sponsori. Ja nevēlamies zaudēt mums visiem un katram svarīgākās mežu vērtības šauru grupu interešu dēļ, ir jāceļ trauksme, pirms ZM noteikumu grozījumi tiek pieņemti aizmuguriski, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm.
No noteikumu anotācijas
ZM noteikumu «Par koku ciršanu mežā» anotācijā skaidro, ka tie paredz mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju. Mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību būs iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja vien notiks mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu.
LOB viedoklis
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) mikroblogošanas vietnē «Twitter» uzsver, ka grozījumi noteikumos «Par koku ciršanu mežā» rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei. «Uzklausīti tikām, saprasti – acīmredzot ne. Valsts sekretāru sanāksmē tika nolemts virzīt noteikumus apspriešanai Ministru kabinetā, lai gan objektīvs ietekmes uz vidi vērtējums nav veikts un grozījumu virzītāju argumentācija ir pilna ar pretrunīgiem un nepamatotiem apgalvojumiem,» paudis LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
