Vecsaules pagasta Jaunsaules pasta nodaļas priekšniecei Katrīnai Antanaitei rīt, 7. aprīlī, klāt 55 gadu jubileja.
Vecsaules pagasta Jaunsaules pasta nodaļas priekšniecei Katrīnai Antanaitei rīt, 7. aprīlī, klāt 55 gadu jubileja.
Iejutusies citā mentalitātē
Katrīna jau 32 gadus dzīvo Jaunsaulē, bet viņas jaunība pagājusi dzimtajā Ukrainā – Hmeļņickas apgabalā. Viņa bijusi gādīga māsa abiem brāļiem. Lai tā būtu, Katrīnai vajadzējis daudz strādāt. Sagadījies tā, ka jaunā ukrainiete iepazinusies ar iznesīgu latvieti, puisi no Jaunsaules, kurš Hmeļņickas apgabalā dienējis. Abi ieskatījušies viens otrā. Braucot uz Jaunsauli, Katrīna sevī domājusi – paciemosies kādu laiciņu un kravās somas atpakaļceļam. Taču… «Laikam kāds neredzams spēks mani šeit paturējis,» spriež jubilā- re. Pirmajā brīdī Jaunsaulē viņu izbrīnījusi apkārtne – tik daudz krūmu un ceļi līkumu līkumiem. «Sākumā sajūta bija īpatnēja, Latvijā man nebija neviena radinieka un valoda pilnīgi sveša,» atceras K. Antanaite.
Katrīna tagad saka paldies draudzenēm, kuras palīdzējušas iejusties jaunajā dzīvesvietā. Šeit viņa sastapusi cilvēkus, kuri līdzinoties ukraiņiem – sirsnīgus un izpalīdzīgus. Latviešu valodas apguve Katrīnai lielas grūtības nav sagādājusi. Drīz pēc atbraukšanas viņa sākusi strādāt veikalā par pārdevēju un vajadzējis izprast pircēju vēlmes. Neskaidrību brīžos kolēģes izpalīdzējušas. Vēl tagad Katrīna atceras, cik neiedomājami grūti bijis izrunāt, piemēram, vārdu liekšķere.
Pareģojums piepildījies
Jaunībā kāda tirgū sastapta zīlniece teikusi, ka Katrīnu dzīve aizvedīs tālu no mājām un darbā daudz būšot jāsēž. To dzirdot, Katrīna nosmīnējusi vien. Bet pareģojums tiešām piepildījies.
Šogad 1. aprīlī pagājuši 20 gadu, kopš Katrīna Antanaite strādā Jaunsaules pastā. Katru dienu viņa izmanto izdevību pārlapot dažādus preses izdevumus, ik reizi uzmanību pievērš praktiskiem padomiem. «Bauskas Dzīvi» viņa izlasa visu. Katrīna priecājas, ja pasta vedumā ir vēstules no tālumā dzīvojošajiem viņas radiņiem.
Mājās Katrīnai ir sava saimniecība – gotiņa un vistas. Jau jāsāk rosīties piemājas dārziņā, kur smaržo sniegpulkstenītes. Brīvajos brīžos Katrīna esot uzticīga savam vaļaspriekam – šūšanai. Viņa smejot atceras, kā agrāk, ieraugot veikala plauktos vienkrāsainu un rūtainu audumu baķus, viņa nevarējusi aiziet, kaut ko nenopērkot. Bērnus un sevi pucējusi tikai ar pašas šūtām drēbēm. Agrāko gadu modes žurnāli vēl tagad glabājas skapī. Katrīna lasot arī latviešu literatūru, viņu saistot tēlainiem izteicieniem bagātā valoda.
Divkārši svētki
Katrīnas bērni Aleksandrs un Viktorija jau precējušies un iecēluši mammu vecmāmiņas kārtā. Lielu prieku marta beigās sagādājusi no meitas saņemtā ziņa par otrā mazdēliņa nākšanu pasaulē. Dēls strādā celtniecības firmā Ogrē un audzina divas meitiņas. Brīvdienās parasti visi mēdz atbraukt ciemos. Piektdienu vakaros pēc skolas ierodas mazmeita Sintija. Viņai vecmāmiņa mācot tamborēšanas noslēpumus un kopīgi risinot krustvārdu mīklas. Svētkos Katrīna gatavojot savu tradicionālo ēdienu – sautējumu uzbeku gaumē –, gaļu, dārzeņus liekot kārtās un nemaisot ļauj ēdienam sautēties savā sulā. Katrīna svin visus latviešu svētkus, tomēr domās pieminot arī tos datumus, kad līksmo ukraiņi.
Laiks rit, un gadi krājas, par to atgādina arī pulkstenis pie sienas. To pirms daudziem gadiem Katrīnai dāvinājušas draudzenes jaunsaulietes.
