Kad policijas darbu noteica ārkārtas situācija, strādāju kā vienmēr un papildus vēl uzraudzīju ierobežojumu ievērošanu, bet to neuztvēru kā apgrūtinājumu. Mana apkalpojamā teritorija ir Rundāles novads, kur ir ļoti labs pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Brikers. Kopumā novadā ir liela kārtība, bet, protams, ja grib strādāt, vienmēr ir, ko darīt.
Komandantstundas kontrolē man nesanāca iesaistīties, jo pērnā septembra otrajā pusē darbu beidzu, gatavojoties citai lomai. 22. novembrī piedzima meitiņa Adelīna. Pati esmu mierīga, tādēļ arī mazā ir klusa un daudz guļ. Toties pašlaik izjūtu attālinātās mācības, jo ģimenē ir vēl divi bērni – desmit gadus vecais Dominiks, kas mācās 4. klasē, un astoņus gadus vecā Naina, kas izglītojas 2. klasē. Bērniem ir grūti mobilizēties, jāpalīdz viņiem saprast, ka vispirms mācāmies, tikai tad atpūšamies. Saku: «Iedomājies, ka tu esi skolā!» Brālis citreiz labprātāk gribētu «pieskatīt mazo māsu»… Kad Naina pirmā pabeigusi dienas uzdevumus un grib jau iet ārā, brālim citreiz tas šķiet «negodīgi».
Jauniešiem, brīviem cilvēkiem, iespējams, ir sarežģīti, ka nevar pulcēties, bet man kā ģimenes cilvēkam tas nekādi nav grūti. Drīzāk nedaudz sarežģītāk bija tas, ka dzīvoklī bijām sākuši remontu, un tad pēkšņi tam vairs neko nevarēja nopirkt. Lielākā daļa vajadzīgā gan bija sagādāta līdz lielajiem ierobežojumiem. Atlika gaidīt, kad iepirkšanās atkal iespējama. Kad piedzima bēbītis, pat grabulīti nevarēju nopirkt, tas gan likās tā jocīgi, salīdzinot ar pieejamo alkoholu… Bija pat brīdis, kad mazulim nevarēja iegādāties piena maisījumu. Intuitīvi drēbītes meitiņai gan laikus sapirku, lai arī vīrs uzskatīja, ka «bērniem jau drēbes vienmēr varēs dabūt».
Tomēr nav vērts uztraukties un ļauties emocijām. Viss jāuztver mierīgi, tad arī mierīgi situācija nokārtosies. Kas tad mums te ko «pukstēt»? Pirms divām nedēļām sazvanījos ar brālēnu Spānijā – viņiem katru vakaru ir komandantstunda un nedrīkst pārvietoties uz citu provinci. Viņam darba devējs pat piešķir komandējumu brīvdienās, lai varētu tikt pie ģimenes.
Lai pašai nebūtu garlaicīgi mājās, šogad iestājos Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajā fakultātē, lai iegūtu otro augstāko izglītību un studētu tiesību zinātnes. Esmu pabeigusi Latvijas Universitāti, kur ieguvu ekonomistes izglītību. Pašlaik nākas bērniem teikt: «Tagad katrs pildām savus mājas darbus, arī mammai ir mājas darbi.» Arī es mācos attālināti un saslēdzos tiešsaistes nodarbībās.
Tādējādi gads, kas pagājis «kovidzīmē», man nesis tikai ieguvumus. Turklāt vēl šogad februārī tiku pie kapteiņa pakāpes un arī cita uzvārda.
