Apstiprināts Latvijas attīstības plāns, kas kalpo par pamatu Eiropas Savienības līdzekļu saņemšanai. Tajā noteiktas prioritātes ES struktūrfondu naudas izmantošanai.
Apstiprināts Latvijas attīstības plāns, kas kalpo par pamatu Eiropas Savienības līdzekļu saņemšanai. Tajā noteiktas prioritātes ES struktūrfondu naudas izmantošanai.
“Tas, cik ātri Latvija sāks lietot ES līdzekļus, atkarīgs no mums pašiem,” secina atbildīgais par Latvijas attīstības plāna izstrādi, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis. Tiek prognozēts, ka pirmos projektus valsts iestādes varētu sākt pieņemt jau martā.
Finansējums vajadzīgs vispirms
Piekļūšana ES naudai nebūs vienkārša un viegla. To pagājušajā nedēļā Bauskā, tiekoties ar finanšu ministru Valdi Dombrovski, secināja sanākušie pašvaldību vadītāji un uzņēmēji. Kā vienu no galvenajām problēmām viņi minēja naudas trūkumu, lai izstrādātu projektus, kā arī piedalītos to līdzfinansēšanā. Iebildumi izskanēja arī pret nosacījumu, ka ES naudu varēs saņemt tikai tad, kad darbs būs paveikts. Taču izpildītāji, īpaši projektu izstrādātāji, nereti samaksu prasa avansa veidā.
Paplašinātajā reģionālajā preses konferencē Bauskā par ES struktūrfondu apguvi ministrs V. Dombrovskis informēja, ka trijos gados Latvijai no ES struktūrfondiem jāapgūst 625,568 miljoni eiro. Valstij no sava budžeta jāspēj pievienot 230,5 miljoni. Ir norādīts, cik naudas katru gadu tiks piedāvāts no ES fondiem, kā arī noteikts, cik ilgā laikā šie līdzekļi jāapgūst. 2006. gadā plānotais finansējums jāizmanto triju gadu laikā, tas ir, līdz 2008. gada beigām. Tādējādi nākamajos piecos gados 856,1 miljons eiro varētu būt nozīmīgs dzīves līmeņa paaugstināšanai.
Jāsteidz domāt par projektiem
Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktors Andris Kužnieks konferencē iepazīstināja ar prioritātēm, kurās iespējams pieteikties uz ES struktūrfondu līdzekļiem. Visvairāk – apmēram trešā daļa – naudas paredzēts valsts līdzsvarotas attīstības veicināšanai. Tā galvenokārt domāta vides infrastruktūras uzlabošanai un tūrisma veicināšanai. Interesanti, ka šajā prioritātē iespējams izstrādāt projektus un saņemt naudu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai, piemēram, ātrās palīdzības automobiļu iegādei.
25 procentus līdzekļu ES nosaka tērēt uzņēmējdarbības un jauninājumu sekmēšanai. Apmēram tikpat paredzēts ieguldīt cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšanai. Aktīvi un darbīgi lauku ļaudis var cerēt uz līdzekļu ieguvi no lauku attīstības un zivsaimniecības nozares veicināšanas jomas. Šeit, piemēram, ir apakšprioritāte “Atbalsts vietējai rīcībai”. A. Kužnieks skaidroja, ka te projektus var gatavot un cerēt uz finansiālu atbalstu nelielas cilvēku kopas, interešu klubi, neformālas apvienības.
Bagātīga mājaslapa
Konferencē tika piedāvāti izdales materiāli par projektu gatavošanas, apstiprināšanas un ES naudas piešķiršanas kārtību. Kopš 18. decembra sākusi darboties interneta mājaslapa . Tai ir moderns dizains, pārskatāmi izkārtota vispusīga informācija gan par pirmsstrukturālajiem fondiem, gan par struktūrfondiem. Ir atsevišķa saite, kas ļauj iepazīties ar pēdējiem, jaunākajiem tiesību aktiem, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, lēmumiem, arī ES regulām.
Tiek gatavota sadaļa, kurā varēs aplūkot projektu pieteikšanas kārtību, kāda jāievēro pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Sagatavošanā arī sadaļa, kurā būs projektu pieteikumu veidlapas, vadlīnijas projektu pieteicējiem, kā arī projektu atlases kritēriji.
