23 gadu jubileju svin Justīne Jesikena.
Dzimušai baušķeniecei un sirdī «paradīzes nostūra» Gailīšu pagasta iedzīvotājai Justīnei Jesikenai šodien dzimšanas diena. Viņa nav liela savu jubileju svinētāja, daudz īpašāka jaunietei šķiet mammas Leldes dzimšanas diena dienu iepriekš. Skaisti būt dzimušām burvīgajā ceriņu ziedēšanas laikā!
Draudzene uz mūžu
Kaut tagad ikdienā rīdziniece, Justīne sapņo par mājām un jebkurā mirklī ir gatava auties un skriet uz Bauskas pusi. Te aizvien dzīva ir viņas bērnība un izlolotie sapņi.
Mazotne pavadīta Ceriņu ielas pagalmā ar citiem bērniem, kas aizvien tiek saukti par draugiem. Nevar aizmirst kāpelēšanu pa kokiem un paslēpes. Ar rūgtumu Justīne skatās uz tukšajiem Rīgas rotaļu laukumiem, kuru pavēlnieki tup istabā pie arvien jaunākiem datoriem. Gaviļniece priecājas par bērnības labākās draudzenes Agneses drīzo «balto notikumu», kurā viņai atvēlēta vedējas loma. Internetā tādu draudzību neiegūsi!
Skolas gadus gaviļniece atceras ar prieku. Pirmie deviņi gadi aizvadīti Bauskas pilsētas pamatskolā mācoties, dziedot korī un folkloras kopā «Ganiņi». Justīne, kā jau Dvīņi pēc horoskopa, apveltīta ne tik daudz ar praktiskiem, bet toties ar mākslinieciskiem dotumiem. Mūzika, literatūra – tas ir viņas lauciņš jau kopš bērna kājas.
No rakara līdz politikai
Klases audzinātāja un literatūras skolotāja Ieva Mašale esot «vissuperīgākā pedagoģe». Tieši viņa vairoja Justīnē grāmatu lasīšanas prieku un māku paust domas citādāk, nekā ierasts sarunvalodā. Švakāk gājis matemātikā, pēcstundās viņa bija pirmā, kas gāja papildus mācīties. Grūtās zinātnes dēļ jauniete guvusi pieredzi, kā kļūt par labu vecāku. Viņas tēvs Ivis, kam skolas gadi jau sen bija aiz muguras, katru dienu studējis Justīnes mājas darba tēmu, sākumā pats izpildīja uzdevumus un tad sauca meitiņu, lai mācītos kopā. Protams, bez priekšā teikšanas. Vienkārši, bet ar dziļu mīlestību, atceras Justīne.
Bauskas 2. vidusskolā jubilāre sevī atklājusi centību. Viņa aktīvi darbojās pašpārvaldē, bija atbildīga par svarīgu viesu uzņemšanu. Visspilgtāk atmiņā palikusi toreizējā prezidenta Valda Zatlera vizīte, pēc kuras Justīne ieguva iespēju pavadīt Ēnu dienu Rīgas pilī.
Katrā vietā, kurai jubilāre piederējusi, bijis kāds labs padomdevējs. Vidusskolas direktore un politikas skolotāja Vera Grigorjeva pievērsa Justīnes uzmanību politoloģijai, kaut arī sākumā nācies monētu mest, ko izvēlēties – jurisprudenci vai politiku.
Virtuvē un baznīcā
«Nevajag skriet laikam pa priekšu!» ir Justīnes pašreizējais moto. Viņa ir ieguvusi augstāko izglītību politoloģijā, paralēli strādājot kuģniecības kompānijā «Tallink» – sākumā par viesnīcas administratori, vēlāk uz prāmja par menedžera asistenti. Pašlaik Justīne priecājas par pašai veltīto laiku – kad tad vēl dzīvē viņa varēs mācīties kursos, pievērsties hobijiem, lasīt grāmatas un eksperimentēt virtuvē, ja ne jaunībā?! Virtuvē gandrīz obligāta prasība – lai pārtika būtu no Uzvaras, mammas vesta vai tirgū iegādāta, jo «mēs esam tas, ko mēs ēdam, un tam noteikti jābūt veselīgam».
Ikdienas būtiska daļa ir Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās baznīcas apmeklēšana. Tā ir vieta, kur iegūt mieru un sakārtot domas. Zemgales saknes tomēr liek turēties pie zemes, lai gan dažkārt sirds tik ļoti raujas lidot līdzi vasaras krāšņajiem tauriņiem…
