Tūkstošgadē pirmās pašvaldību vēlēšanas notiks jau pavisam drīz – 2001. gada martā. Jā, jā! Tas brīdis pienāks ātri vien.
Tūkstošgadē pirmās pašvaldību vēlēšanas notiks jau pavisam drīz – 2001. gada martā. Jā, jā! Tas brīdis pienāks ātri vien. Noslēgumam strauji tuvojas kārtējais četru gadu sasaukuma periods, par to liecina sabiedrībā it kā pirmajā brīdī nemanāmais nemiers un rosība. Kaut kur Jelgavas pusē esot «augšāmcēlies» un tautai parādījies Joahims Zīgerists. Šur tur politiķi auj kājas, lai iebristu dziļāk pievilgušajos Latvijas novados un atgādinātu par sevi. Arī ļaudīm dažā pagastā tikai tagad it kā zvīņas nokritušas no acīm. Atklājusies skarba realitāte – izrādās, ka priekšvēlēšanu kampaņā solīto putras kalnu vietā bedres vien palikušas, bet ķīseļu upes nemaz nav pat sākušas tecējumu.
Atļaušos apgalvot, ka gaidāmās pašvaldību vēlēšanas būs īpašas ne tikai kā pirmais šāds notikums tūkstošgadē. Vēlēšanu rezultāti visai jūtami noteiks mūsu pagastu, pilsētu, novada un valsts attīstību nākamajos gados. Tātad – tuvojas ļoti atbildīgs brīdis, kad savai tuvākai nākotnei «spriedumu parakstīsim» mēs – vēlētāji. Jau tagad ir pēdējais laiks sākt uzmanīgi un rūpīgi izvērtēt, ko vēlamies redzēt par mūsu priekšstāvjiem. Katram gan ir sava vērtību skala ar atšķirīgu gradāciju. Joprojām būs ļaudis, kuri stāvēs un kritīs par to pašvaldību vai tās vadītāju, kas dāsni atvēlējis naudas pabalstu dūšīgākajiem prasītājiem. Bieži šāds dāsnums tiek novērtēts kā konkrētās personas pārcilvēciskas spējas atrast līdzekļus plānajos pašvaldību budžetos. Droši vien citus «dāsnuma» piemērus iedzīvotāji paši labāk zina.
Uzskatu, ka savi deputātu kandidāti būtu «jāsijā» pēc trim galvenajiem kritērijiem – pēc paveiktā, pēc spējas pieņemt šodienas realitāti un ielūkoties nākotnē. Kādēļ par to runāju šoreiz? Tādēļ, ka pēdējā laikā vairākkārt apliecinājusies patiesība – pašvaldību politiķiem vēlētāji vajadzīgi tikai, lai tiktu deputāta krēslā. Protams, to nevar attiecināt uz visām pašvaldībām un deputātiem.
Fakti tomēr liek apšaubīt vienas otras pašvaldības kompetenci, izpratni par demokrātiju un elementāru pieklājību pret vēlētājiem. Viena no «pērlēm», šķiet, ir balsojums pilsētas Domes sēdē 10. augustā, par ko «Bauskas Dzīve» plašāk vēstīja 11. augusta laikrakstā. Domes vairākums ar pašu mēru priekšgalā uzstājās pret pilnvaru anulēšanu deputātam, kurš vairāk nekā gadu nav piedalījies nevienā Domes sēdē. Opozīcijas deputāti apgalvo, ka aiz šī absurdā balsojuma slēpjoties politisks aprēķins. Proti, tiek liegta iespēja «neredzamā» deputāta vietā stāties sarakstā nākamajam, kas paudis gatavību strādāt Domē un, visticamāk, būs opozīcijā «valdošajai koalīcijai»… Nesen notikušās Viesturu pagasta padomes jaunā priekšsēdētāja vēlēšanas izvērtušās par farsu. Savukārt Brunavas pagasta pašvaldība pat nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt iedzīvotājiem, kādēļ šogad netiek greiderēti pagasta ceļi… Tie ir tikai atsevišķi fakti.
