Latvijā sociālo jautājumu sfērā ir nepieciešama radikāla reforma. Tā uzskata Bauskas pilsētas Domes sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja INTA BALTGALVE.
Latvijā sociālo jautājumu sfērā ir nepieciešama radikāla reforma. Tā uzskata Bauskas pilsētas Domes sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja INTA BALTGALVE.
Viņa pārstāv Latvijas Pašvaldību savienību darba grupā, kas izstrādā nabadzības novēršanas stratēģiju, tiekoties reizi nedēļā, pirmdienās. Grupā ir 15 cilvēku – sociologi, statistiķi, dažādu ministriju darbinieki. Stratēģijas izstrādes termiņš ir noteikts līdz šī gada beigām.
Pabalstu maksāšana nenovērsīs nabadzību
– Latvijā ir veikts daudz pētījumu par to, kas vispār ir nabadzība. Taču joprojām konkrētu «nabadzības slieksni» nav izdevies noteikt. Un to var saprast, jo katram cilvēkam ir savs priekšstats par to, kas ir nabadzība.
Skaidrs, ka nav efektīva pašreizējā pabalstu politika. Sadalot pabalstiem domāto naudu «uz galviņām», cilvēkam palīdzēts ir tikai konkrētā mirklī. Daudziem trūcīgajiem vairāk par pabalsta naudu ir nepieciešams palīdzēt mainīt attieksmi pret lietām un dzīvi kopumā. Diemžēl postkomunisma valstīs šī attieksme mainās visai lēni.
Manuprāt, primārie valstī tomēr ir makroekonomiskie jautājumi. Daudz kas atrisinātos pats no sevis, ja iedzīvotājiem rastos darba iespējas un valstī tiktu sakārtota nodokļu sistēma. Mēdz teikt, ka «bagātā valstī arī nabags ir bagāts». Tādēļ darba grupā arvien atgriežamies pie jautājuma, kā sadalīt to pašu mazumiņu, kas ir pašvaldību sociālajā budžetā.
Iedzīvotājiem jāsaprot, ka pašvaldību budžetu apjomi atšķiras. Katra pašvaldība izstrādā savu nolikumu par sociālo aprūpi. Pabalsta lielumu un daudzumu pašvaldība nosaka atkarībā no tā, cik plāns vai biezs ir tās «maciņš».
«Atspērienam» – sociālās palīdzības centrs
– Neticu, ka mūsu darba grupa izstrādās kādu «laimes formulu», ar kuras palīdzību novērst nabadzību un citas sociāla rakstura problēmas. Lietas ir jāsakārto pēc to būtības – mums jānovērš cēloņi, nevis sekas. Šogad 1. janvārī bērnunamos Latvijā bija ap divarpustūkstoš bērnu. Bet vairākumam no viņiem ir vecāki! Pašvaldībām nav izdevīgi uzturēt šādus bērnunamus, kuros ir daži desmiti audzēkņu. Cik izdevīgi tas ir ģimenei, bērnam, sabiedrībai?
Ja pašvaldībās tiktu organizēti centri, kur speciālisti strādātu ar ģimenēm, pirms tajās iestājusies krīze, mums bērnunami nebūtu vajadzīgi. Tādēļ pilsētas Domei ir iecere tālākā nākotnē Bauskā veidot sociālās palīdzības centru. Tajā varētu būt apvienots ģimenes centrs un tā saucamais dienas centrs. Tā būtu vieta, kur cilvēks atnāktu, lai saņemtu psihologa konsultāciju, tiktos ar sev līdzīgiem, apmeklētu dažādas izglītojošas nodarbības. Prakse liecina, ka vismaz 70 procentos gadījumu problēmu var atrisināt, ar cilvēku aprunājoties, palīdzot ar padomu un informāciju.
Drīz pilsētas sociālās aprūpes nodaļu papildināsim ar speciālistu, kura tiešais uzdevums būs kontaktēties ar bērniem un nelabvēlīgām ģimenēm. Izjūtam nepieciešamību arī pēc darbinieka, kas varētu darboties sociālās rehabilitācijas jomā, tas ir, strādāt ar alkoholiķiem, narkomāniem, no ieslodzījuma atbrīvotajiem, kā arī ar invalīdiem, vientuļajiem pensionāriem. Pieņemot darbā šādu speciālistu, nodaļā izveidotos trīs cilvēku komanda, kas varētu ķerties pie projekta par ģimenes un dienas centra izveidi.
P. S. Sakarā ar līdzdalību iepriekšminētajā darba grupā Domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Inta Baltgalve apmeklētājus Domē pieņem nevis pirmdienās, kā līdz šim, bet trešdienās no plkst. 9 līdz 13.
