Rajona Centrālajā bibliotēkā aplūkojamais Bauskas pilsētas attīstības plāns rosina dažādas pārdomas.
Rajona Centrālajā bibliotēkā aplūkojamais Bauskas pilsētas attīstības plāns rosina dažādas pārdomas. Ir jau dzirdēts par visādām «firmām», kas īsā laikā «uzcep» dažādus projektus un nopelna tūkstošus, bet es biju pārsteigts par tik «prastu haltūru». Šķiet, ka mūsu pilsētas attīstības plāna sastādītājs «Projekts XXI» šo to «samontējis» no uzziņu literatūras un statistikas ziņām. Nobeigumā pievienoti daži ieteikumi (pamācības) vietējiem negudrajiem Sūnu ciema iedzīvotājiem.
Divu lappušu garais vēsturiskais apskats vistiešāk būtu nosaucams par «vēsturisku murgu», kur savārstīti atsevišķi Bauskas vēstures fakti kopā ar aplamībām un padomju laika apgalvojumiem. Piemēram, 1919. gada padomju varas periods šeit iekrāsots pavisam rožains, bet 20. gadi attēloti aplam drūmos toņos. Vienā teikumā – «1848. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits strauji samazinājās, jo daudzus zemniekus pēc dzimtbūšanas atcelšanas aizvilināja netālā Rīga» – atrodamas trīs kļūdas. Pirmkārt, 1848. gadā Bauskas iedzīvotāju skaits nesamazinājās. Otrkārt, dzimtbūšana bija atcelta jau 31 gadu iepriekš. Treškārt, zemnieki nedzīvoja Bauskas pilsētā.
Lai šo vēsturisko tekstu izstieptu vajadzīgajā garumā, vesela rindkopa veltīta Rūpniecības ielas nosaukumu maiņai pagātnē. Minēts, ka «netālu no Bauskas dzimis Latvijas pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste».
Ekonomikas jautājumos neesmu speciālists, tāpēc tos nekomentēšu. Taču man šķiet, ka nodaļā «Sociāli ekonomiskās attīstības iespējas» tiek bārstītas ābeces patiesības. Nodaļā «Pilsētas attīstības galveno pasākumu plāns» autori ir dāsni snieguši pamācības «sūnciemiešiem». Ieteikums «pilī iespējami lielākā garumā atjaunot vecās pazemes ejas» liecina par cienījamo projekta autoru labām zināšanām vietējā folklorā. Lai kaut ko atjaunotu, vispirms jāatrod atjaunojamais objekts. Līdz šim Bauskas pilī nav atrasta ne teikās minētā eja uz Jumpravmuižu, ne uz citu vietu. Arī piedāvātais tūrisma takas «maršruts «Bauskas dižkoki» pa Luterāņu baznīcas dārzu, Kalēju, Dārza, Baznīcas u. c. ielu objektiem» izraisa neizpratni. Varbūt man ir nepareizs priekšstats par dižkoku apmēriem, vai arī attīstības plānotāji domājuši vairākus gadsimtus uz priekšu – lai kociņi vēl paaugas. Ir vēl citas nenopietnas idejas. Var jau teikt, ka man patīk «piesieties vārdiem», bet man tomēr rūp gan pilsētas nākotne, gan arī nodokļu maksātāju naudas izlietojums.
