Zemgalē līdz ar aktīvu lauksaimniecību joprojām ir gana tīra vide, lai zvēri un putni sadzīvotu ar cilvēkiem, pēdējiem nereti liekot meklēt kompromisu.
Vārnas draugs
Aktieru Amtmaņu muzejā Vecumnieku novada Valles pagastā mīt pūkains runcis kuplu kažoku, kas te nonācis visai dramatiskā ceļā. Muzeja vadītāja Dace Anna Zvaigzne stāsta, kā reiz savās meža mājās pārbraukusi pusnaktī un lielais suns kaut ko satraukti rējis pats savā būdā. Kaut bijis jau gluži tumšs, saimniece ņēmusi lukturi un gājusi lūkot, kas tā samulsinājis parasti drošo un pret svešiem ne visai draudzīgo sargu.
Suņa mājiņas stūrī bija ielīdis sprīdi garš kaķēns, meklējot siltumu vēsajā vakarā. Mājinieki ņēmuši to aprūpē, un pēc paaugšanās, respektējot Daces māju sākotnējā kaķu pāra tiesības, atnācējs kļuvis par senās Amtmaņu sētas saimnieku.
No aktieru mājas runča «draudzenes» Dace ieguvusi savu «laimes spalvu», ko visur nesot līdzi. Tāds bijis savulaik mazajai Dacei vecmāmiņas nodotais ticējums. Melnā spalva pie muzeja vadītājas nonākusi no vārnas, kura ieradusi mieloties ar kaķim nolikto ēdienu.
Nogāž kokus cilvēka augumā
Guntas ģimenes saimniecība atrodas pie Iecavas upes, kuras pretējā krastā jau vairākus gadus dzimtas mītnes citu blakus citai būvē bebri. Sākumā dārzkopji kaimiņus vēl nebija pamanījuši, līdz Guntas dzīvesbiedrs negaidot pavaicāja – vai tu pārdevi tās
100 tūjas no podiem pie upes? Nē, domāju, ka tu tās pārdevi!
Nu abi gāja lūkot – izrādās, stādi no podiem nebija izņemti pēc klienta lūguma, bet gludi nogriezti kā ar zāģi pie saknes. Meklējot, kur kociņi palikuši, ieraudzījuši vairākus teju cilvēka augumā pretējā un savā upes krastā. Tad arī sapratuši – klāt ir dabiskie «koku gāzēji».
Pēdējos gados nekādu skādi bebri audzētājiem vairs nevar nodarīt, jo pašā krasta malā Gunta sastādījusi zemās tūjas. To skujiņas bebriem duras degunā un neļauj izkāpt no upes saimniecības pusē. Turklāt otrs krasts ir aizaudzis, tur «būvmateriālu» netrūkst.
Gunta ar mazmeitu klusos vakaros aiziet līdz upei, kur nereti izdodas apsveicināties ar kādu no rosīgajiem kaimiņiem. «Bebra kungs» un viņa ģimene nemaz neliekas traucēti, ja no pretējā krasta kāds vēro kažoka sakopšanas rituālu vai rotaļas un novēl labunakti, smejas saimniece.
