Cauri laiku lokiem, politiskām iekārtām, kariem un dažādiem vēstures pavērsieniem jau 450 gadu klusi Bārbeles centra uzkalniņā stāv baznīca. Redzama jau no liela attāluma, tā sveicina tuvus un tālus braucējus, sauc ļaudis ar zvanu skaņām un uzticami kal-
po Dieva godam. Kas atsaucas, top baznīcā uzmundrināts, ar mūziku veldzēts, paēdināts ar Dieva vārdu un maizi. Neviens neaiziet tukšā.
Svinības ar koncertu
Saulains atnāca 23. jūlijs – Bārbeles baznīcas svētku diena. Krāšņi izpušķotu, jau no rīta to pieskandināja pūtēju orķestra «Skaistkalne» talantīgie jaunieši ar vadītāju Jāni Kalniņu. Bārbeli bija pagodinājis ar ierašanos Liepājas diecēzes bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.
Svinības sākās ar koncertu, kas aizkustināja gan jaunus, gan vecus. Orķestra spēlētais «Melanholiskais valsis» lika noritēt aizkustinājuma asarām, Vecsaules sieviešu kora «Skalve» dzidrās balsis neatstāja vienaldzīgu nevienu ar savām dziesmām «Lūgšana» un «Dievs ir mīlestība». Kolektīvu vadītāji Ingrīda Zemļinska un Jānis Kalniņš pelnījuši lielu pateicību par savu neizsīkstošo enerģiju un skaņdarbu atlasi tieši šādiem svētkiem. Sarmīte Gausiņa-Elksne, Bārbeles draudzes priekšniece, papildināja koncertu ar savu dzeju un dziesmām, kā arī vēstures apskatu.
Gotharda fon Ketlera laikā
Bārbeles baznīcas sākumi datējami ar 1567. gadu, kad Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards fon Ketlers aktīvi sāka darboties sev piederošajā zemē. Pēc apsekošanas viņš secina: «Lielas mūra baznīcas ir tikai Bauskā, Dobelē un Jelgavā. Citur tās ir tikai koka būdiņas vai baznīcu vispār nav. Ļaudis dzīvo tumsībā un māņos. Daudzi mirst nekristīti.» Viņš pavēl celt baznīcas, un arī Bārbelē uz Mazbārbeles muižas zemes tiek uzbūvēta koka baznīca ar salmu jumtu, kurai zvanu tornis ar diviem zvaniem atrodas kapsētas daļā.
Hercogs Pēteris Bīrons 1789. gadā Bārbelē tai pašā vietā liek celt mūra ēku, un 1883. gadā baznīca iegūst pašreizējo izskatu ar lielu, baltu torni un ģērbkambari. Tā izmaksā 10 000 krievu rubļu. Ērģeles būvē Mārtiņš Krēsliņš, slavenais ērģeļu meistars, tās izmaksā 1230 rubļu. Mācītājs Bārbelē tad ir Gustavs Gotlībs Griners.
Kristīta Raiņa māte
Bārbeles baznīcā 1845. gadā kristīta un iesvētīta Raiņa māte, un vēlāk kā laulāts pāris uzsaukts stelpietis Krists Pliekšāns un Dārta Grikovska. Baznīcas 350 gadu jubilejā Latvijas kara ministra pārstāvis ģenerālis J. Kurelis atklāja piemiņas plāksni Latvijas atbrīvošanas cīņās pret Bermontu un pasaules karā kritušajiem draudzes dēliem. Viņš sacīja: «Latvija nav nekāda laimes mātes dāvana, bet latviešu dēlu asinīm izcīnīta.» To nāktos atcerēties ikvienam, kurš šo Latviju nonievā, izpārdod un atstāj. Tā ir pirkta ar asinīm, ar varonīgu cilvēku dzīvību un ir nenovērtējama. Plāksne neskarta pie baznīcas sienas sagaidījusi arī baznīcas 450. dzimšanas dienu. Arī altārglezna «Kristus pie Krusta» nav zudusi, vēl šodien tā ir savā vietā.
Padomju gados baznīcu nosargā varonīgi un sīksti draudzes cilvēki, samaksājot padomju varai ne mazus nodokļus. Tie ir Anna Ropāja, Jānis un Anna Lazdas, Mārtiņš un Lūcija Saldenie, draudzes priekšnieks Jānis Virsis, Alfrēds un Zelma Čābļi, Hermanis Oldbergs, Mīle Kurpmane, Leontīne Kuzma u. c. Visus šos smagos gadus uzticīgi kā Kristus krustu savu kalpošanu nes mācītājs Teodors Valters.
Bārbeles baznīcai ir bijis laimīgs liktenis, jo tā nav postīta, nav bijusi noliktava vai kalte. Tā ir Dieva un cilvēku sargāta. Dievkalpojumi šeit nekad nav pārtraukti. Vecāki bārbelieši zina stāstīt, ka Otrā pasaule kara iznīcinātāju bumbas kritušas netālajā Skaistkalnes silā, atstājot baznīcu neskartu.
Draudžu dienu tradīcija
Baznīcā 1991. gadā sākās laba tradīcija – rīkot Draudžu dienas Bārbelē. Šeit lieli nopelni ir Sutru ģimenei, kas to organizē un vada. Viesturs Sutra, draudzes priekšnieks, organizē baznīcas remontdarbus, Agris Sutra ir mācītājs.
Pašlaik draudzē kalpo mācītājs Artis Burovs, draudzes priekšniece ir Sarmīte Gausiņa-Elksne. Sīksti un uzticīgi šai bezdievības un materiālisma laikā baznīcu uztur nedaudzie Dieva bērni: Mudīte Dievaite, Alise Goževica, Jānis un Annija Folkmaņi, Dzintra Zebauere, Rita Drizļonoka, Antra Šimēna u. c.
Paldies visiem svētku viesiem par dāvanām un laba vēlējumiem! Pateicība Vecumnieku, Bauskas, Valles, Budbergas, Jaunsaules, Ozolaines draudžu pārstāvjiem, Skaistkalnes paulīniešu tēvam Jānim, prāvestam Aivaram Siliņam un mācītājam Jānim Tālumam. Paldies Brigitai Krauzei par baznīcas avīzes veidošanu šai svētku reizei!
Lai Dievs svētī un vada arī turpmāk Bārbeli, tās Dieva saliņu, baznīcu un draudzi!
