«Bauskas Dzīve», ceļojot pa rajona robežu, kārtējo reizi piestājusi vietā, kur saskaras Bauskas un Aizkraukles rajons.
«Bauskas Dzīve», ceļojot pa rajona robežu, kārtējo reizi piestājusi vietā, kur saskaras Bauskas un Aizkraukles rajons.
Tur, ceļa Bārbele–Valle malā, meža ielokā paslēpušās mājas «Strautnieki». Nepārspīlējot var teikt, ka viensēta atrodas dažus desmitus soļu no Bārbeles un Valles pagasta robežas Valles pusē.
Izkārto piederību Valles pagastam
«Vienbrīd piederējām Bauskas rajonam, tad Jaunjelgavai, Stučkai, tagad – Aizkrauklei. Tā mēs visu laiku esam mētāti. Lai gan vienlīdz labi varējām piederēt Bārbeles pagastam, mūsu papam savulaik kaut kas nebija paticis, un viņš izklapatoja, lai mēs būtu Valles pagastā. Pirmās brīvvalsts laikā mūsu paps, Arvīds Strautnieks, bija Taurkalnes pagasta vecākais.» Tā stāsta «Strautnieku» saimniece Valda Barzdeviča.
Patiesībā «Strautniekos» ir divas saimnieces – Valda un viņas māsa Biruta. Abas vieno ne tikai radnieciskas saites un fakts, ka «Strautnieki» ir viņu dzimtās mājas. Viņas vieno un nav spējuši šķirt arī skarbie Sibīrijas plašumos pagājušie gadi. Valda atceras, kā viņu, Baus- kas valsts ģimnāzijas audzēkni, 1941. gada jūnijā gandrīz vai no skolas sola paņēma tālajā ceļā. Tajā pašā laikā no mājām izveda pārējos Strautnieku ģimenes ļaudis. Sētmalē, žēlabās raudot, palikusi vecmāmuļa vien, mātes māte. Viņas vārda nav bijis izsūtāmo sarakstos. Palika 65 hektāri iekoptas zemes, 15 govju, seši zirgi…
Pārbraukušas no Krievzemes, māsas nešauboties atgriezušās «Strautniekos». «Kur gan mēs justos vēl labāk? Te bērnībā basām kājām katra peļķīte izbradāta. Šķiet, arī lakstīgalas pavasarī nekur citur skaistāk nepogo,» saka Biruta.
Vienā mājā divas «dullās Paulīnes»
Māsas nedzīvo vientuļi – «Strautniekos» mēdz iegriezties radi, draugi. Bieži šeit rosās Valdas meita valliete Rita ar ģimeni. Drūmāk esot garajos ziemas vakaros, kad ātri iestājas tumsa. Tad vienīgā saite ar ārpasauli ir radio un televīzija.
«Esam māsas, tomēr tik ļoti atšķirīgas. Man citreiz no aizkustinājuma kaklā žņaudz, bet asara nenobirs. Māsai – tai gan,» bilst Biruta. «Divas «dullās Paulīnes» – tā mēs reizēm sevi dēvējam. Un ir iemesls. Gadās, ka sastrīdamies – vienai ir trešdiena, otrai ceturtdiena. Bet kāds tur brīnums, ja televīzijas programmai neesam lappusi pāršķīrušas!» smiedamās stāsta māsas.
Fakti
«Bauskas Dzīve» ceļojumā apkārt rajonam šoreiz piestājusi uz Bauskas-Aizkraukles rajona robežas.
