Septembra pēdējā dienā skaistkalniete INGA SILIŅA 35 gadu jubilejā atkārtos ierasto rituālu. Svētku galdu rotās kāda garda jubilāres pašas cepta kūka.
Septembra pēdējā dienā skaistkalniete INGA SILIŅA 35 gadu jubilejā atkārtos ierasto rituālu. Svētku galdu rotās kāda garda jubilāres pašas cepta kūka.
Pastniecei Ingai ir iespēja no rītiem pašai pirmajai Skaistkalnes pasta nodaļā izšķirstīt dažādus žurnālus un avīzes. No tiem viņa ik reizi izraksta kādu «svaigu» recepti.
Pie tālāk dzīvojošiem lasītājiem Inga ar jauno avīžu saini uz velosipēda min pat 18 kilometru tālu ceļu. Inga skaistkalniešus ir iepazinusi un viņai patīk atsaucīgi ļaudis, kas pastniecīti sagaida un pavada ar smaidu. «Dažās mājās mani steidz cienāt ar brūniem, tikko ceptiem pīrādziņiem,» teic Inga. Tad viņa aizmirstot steigu un ļaujoties sarunām.
Inga stāsta: «Lasītāji man ir kā draugi, kuriem varu arī savus noslēpumus izklāstīt. Pārsvarā pasts jāpiegādā vecākiem cilvēkiem, tomēr arī viņiem es protu pielāgoties. Vienatne nav mana sabiedrotā. Prieka brīži ir, kad varu būt cilvēkos. Tādēļ arī pēc meitiņas Ditas piedzimšanas esmu atsākusi pastnieces darbu.» Gadu un septiņus mēnešus mazā meita Ingai sagādā lielu prieku. Viņu audzinot, māmiņa sevī sajutusi jaukas pārmaiņas: «Tagad manī ir radusies lielāka atbildības izjūta par otru.» Agrāk Inga strādājusi bērnudārzā un guvusi pieredzi, kā rast sapratni ar bērniem.
«Dita salīdzinājumā ar mani bērnībā ir daudz aktīvāka,» māmiņa novērojusi. No Ingas bērnības saglabājušās Margaritas Stārastes grāmatiņas, kuras arī Dita esot iemīļojusi, un Inga vakaros no tām viņai lasot pasakas.
Pastniece avīzes un vēstules ved arī savai mammai, un viņa meitu saucot tāpat kā citi – par pastniecīti. Izvadājusi pastu, Inga vēlreiz dodas pie māmulītes, lai palīdzētu viņai lauku darbos.
