Gan vietējiem iedzīvotājiem, gan autovadītājiem ir savi vērojumi un priekšlikumi ceļu aprūpēšanā, uzturēšanā, kā arī ceļa zīmju izvietošanā. Publicējam šos ieteikumus un atbildīgo personu atbildes.
Dzīvžogi sniega aizturēšanai
Šoferis Oskars Stūris strādā starptautiskā pasažieru pārvadājumu firmā un regulāri dodas reisos Latvijā un Igaunijā. Viņš pauž savu priekšlikumu ceļu uzturētājiem:
«Klāt novembris, laiks, kad uz asfalta visbiežāk veidojas tā dēvētais melnais ledus. Viens no tā rašanās nosacījumiem ir arī vējš, kas netraucēti pūš pāri brauktuvei. Savulaik to centās novērst, ceļu malās stādot kokus, veidojot egļu dzīvžogus. Dažviet gar ceļu lika koka zārdus. Tas pasargāja brauktuvi arī no aizputināšanas. Posmā no Bauskas līdz Iecavai ir četri tādi posmi, kur jau skaidri zināms – būs slidens, būs avārijas. Tas ir pie Jaunzemiem, pie Šautleriem, pie Žagaru kapiem un pie Zorģiem. Posmā no Bauskas līdz Grenctālei visiem vējiem atklāts ceļa posms ir aiz Ceraukstes, pieturas «Gaujas» apkaimē. Lai cik rūpīgi nestrādātu ceļu uzturētāji, pirms katra automobiļa brauktuvi nenokaisīs. Koku dzīvžogs būtu lētāks, ilglaicīgāks un efektīvāks risinājums. Vai par to nav domāts?»
Skaidro valsts akciju sabiedrības «Latvijas Autoceļu uzturētājs» ražošanas departamenta direktors Juris Millers: «Sniegvairu vai dzīvžogu izmantošana bija plaši izmantota pirms deviņdesmitajiem gadiem pagājušajā gadsimtā. Realizējot zemes privatizāciju, šādu resursu izmantošana strauji samazinājās. Kādu laiku notika zemes īpašnieku «cīņa» pret dzīvžogiem. Tie reizēm nodega, reizēm vienkārši nokalta, to vietā uzradās lauksaimnieciski izmantojama zemes platība. Sniegvairu uzstādīšana uz privātās lauksaimniecības zemes teju nav vairs iedomājama. Sniegvairi būtu jāuzstāda pirms sasaluma iestāšanās un jānovāc pēc zemes atkušanas pavasarī, bet neviens zemnieks nepieļaus ceļu uzturēšanas darbinieku bradāšanu pa sējumiem. Pašlaik kopjam atlikušos dzīvžogus, bet par jaunu dzīvžogu stādīšanu netiek domāts.»
Zīme «Uz ceļa strādā!»
Ieteikumu par ceļa zīmju izvietošanu laikrakstam paudis brunavietis Mārtiņš: «Braucu caur Skultēnu mežu un pamanīju zīmi «Uz ceļa strādā!». Nopriecājos, ka beidzot kāds sadomājis pielabot bedraino ceļu. Izrādās gluži pretēji – ceļš kļuvis vēl dubļaināks, grūtāk izbraucams, jo tā malā izvietoti baļķu krāvumi. Līdz šim braucēji brīdinājuma zīmi «Uz ceļa strādā!» viennozīmīgi tulkoja, ka notiek remontdarbi uz brauktuves. Tagad to uzstāda arī vietās, kur notiek mežu izvešana un ceļmalās sakrauti baļķi. Formāli it kā pareizi, līdzās ceļam notiek darbi. Tomēr šoferus tas mulsina, pat maldina. Varbūt var izstrādāt citu brīdinājuma zīmi, kas precīzāk informētu, ka notiek meža izvešana un baļķu kraušana?»
Uz lasītāja priekšlikumu atbild valsts akciju sabiedrības «Ceļu satiksmes drošības direkcija» sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa: «Ceļa zīmes Nr. 118 darbība ceļu satiksmes noteikumos tiek skaidrota šādi: «Ceļa posms, kur uz ceļa, blakus tam vai virs tā tiek veikti jebkādi darbi, kas aizņem ceļu vai ietekmē satiksmes apstākļus.» Tātad tā brīdina par jebkādiem darbiem uz brauktuves un tās nomales, kas var ietekmēt satiksmes apstākļus. Tostarp šī zīme arī ziņo par kravu iekraušanas vai izkraušanas darbiem, ja tie tiek veikti ceļa nodalījuma joslā. Īpašas ceļa zīmes, kas brīdinātu par kokmateriālu iekraušanu, nav paredzētas. Turklāt jaunu zīmju ieviešana nacionālā reģionā nav tikai attiecīgās valsts iekšēja darbība. Par to ir jāinformē visas konvencijas dalībvalstis, jo šādām zīmēm jābūt pazīstamām arī citiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas iesaistīti starpvalstu satiksmē. Latvijā spēkā esošajos ceļu satiksmes noteikumos iekļautās ceļa zīmes atbilst Eiropas valstu Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem.»
