Laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijai neizpratni pauda baušķenieks, otrās grupas invalīds Vitusis Rimšelis. Viņš uzdod jautājumu par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par invaliditāti un invalīda apliecības izdošanas datumu: «Invaliditātes grupa man noteikta no 2016. gada 18. aprīļa līdz 2017. gada 17. aprīlim – tātad uz gadu, bet lēmums izrakstīts tikai ar 2016. gada 20. jūniju, un no 20. jūnija uzrādīts arī sākuma termiņš invaliditātes apliecībai. Kā tā? Tātad divi mēneši «nozagti»?»
– Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājs Andris Zīverts paskaidro, ka primārais dokuments, pēc kura Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina pabalstus un nodrošina citas sociālās garantijas, ir lēmums. Informāciju par Valsts komisijā pieņemtajiem lēmumiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pēc iestāžu savstarpēji noslēgtā līguma saņem reizi nedēļā.
Valsts komisijas nodaļu darbinieki personas ar invaliditāti apliecības var izsniegt tikai tajos gadījumos, ja eksistē tāds lēmums. Termiņam, kas ir noteikts lēmumā, jāsaskan ar norādīto termiņu personas ar invaliditāti apliecībā.
Valsts komisijas Jelgavas nodaļas darbinieks, kurš izgatavoja V. Rimšelim apliecību, ir pieļāvis tehnisku kļūdu. Apliecības derīguma termiņa sākums ir norādīts lēmuma pieņemšanas datums, kas jāuzskata par kļūdu.
«Mēs atvainojamies V. Rimšelim par darbinieka pieļauto kļūdu un sagādātajām neērtībām. Iestāde labprāt izsniegtu jaunu apliecību, bet pēc norādītajiem termiņiem tas ir zaudējis savu aktualitāti,» raksta A. Zīverts.
No nesen uzbūvētā Bauskas piena kombināta puses nereti jūtamas nepatīkamas smakas. Kāpēc tā? Kad tās novērsīs?
– SIA «Baltic Dairy Board» pārstāvis Armands Lūsis nenoliedz – smakas no jaunā uzņēmuma mēdz izplatīties. Speciālists skaidro, ka to avots ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām vēl rit notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskā procesa ieregulēšanas darbi.
Tehnoloģisko iekārtu piegādātājs skaidro, ka nelielas smakas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ieregulēšanas procesā ir iespējamas. Tiek pieļauts, ka tās nenozīmīgā daudzumā būs arī uzņēmuma turpmākās darbības laikā.
Ja šī gada augustā un septembrī, pabeidzot regulēšanu, smaku intensitāte nemazināsies, uzņēmums mērīs smakas un veiks izkliedes analīzes. Tas notiks saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem, lai pārliecinātos, vai smaku intensitāte pārsniedz MK norādīto maksimālo pieļaujamo robežu. Ja mērījuma rezultāti parādīs, ka maksimālā robeža pārsniegta, kopā ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzstādītājiem meklēs risinājumus smaku samazināšanai.
Kad iebrauc Lietuvā un tālāk Polijā, uz maģistrālēm baltās sadalošās un nomales līnijas ir uzkrāsotas biezā slānī. Ja uz tādas uzbrauc, riepas uzreiz sāk skanēt. Tas var palīdzēt brīžos, kad šoferis iesnaudies pie stūres. Atjaunotajā posmā no Bauskas līdz Grenctālei līnijas uzkrāsotas tikpat plānā kārtiņā kā līdz šim. Vai nevarēja arī pie mums aizgūt šo labo ārzemju pieredzi?
– Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļā paskaidroja, ka troksni rada marķējuma struktūra jeb nelīdzenumi, nevis krāsojuma biezums. Daudz efektīvākas ir ribjoslas, kas nenozīmē vien biezākas strīpas, un to krāsojums nepārsniedz 3–4 milimetrus. Tādas pagājušajā rudenī uzklātas pāris vietās Baltezera apkaimē uz Tallinas šosejas. Diemžēl eksperiments esot jāuzskata par neizdevušos, jo autoceļa ziemas uzturēšanas apstākļos ar sniega tīrītāju lāpstām tās «notīrītas». Šogad uz autoceļa Tīnūži–Koknese statistiski bīstamākajos posmos paredzēts ierīkot frēzētās ribjoslas 12 milimetru dziļumā. Latvijā to darīs pirmo reizi. Ja pieredze būs veiksmīga, to izmantos arī uz citiem ceļiem.
