Kāpēc veikalā «Supernetto» tik lielā slepenībā veic reorganizāciju? Nekur nav nekādas informācijas. Kas būs pēc tam, vai «Mini Rimi» cenas būs mazākas nekā lielajā «Rimi», vai zemo cenu veikals ir pagātne?
– SIA «Rimi Latvia» mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte paskaidroja, ka, plānojot «Rimi Latvia» veikalu tīkla attīstību, rūpīgi tiek pētīts tirgus pieprasījums. Katru gadu uzņēmums veic apjomīgus pētījumus visā Latvijā, analizējot klientu viedokli par produktu piedāvājumu un iepirkšanās pieredzi. K. Ciemīte teic, ka atbilstoši tirgus pieprasījumam atsevišķās vietās Rīgā un reģionos, kur ir izteiktāks pieprasījums pēc plašāka produktu klāsta, pēc rekonstrukcijas ir atvērti «Mini Rimi» veikali, saglabājot arī «Supernetto» pircēju iecienītāko produktu sortimentu.
«Vērtējot pircēju paradumus un vajadzības, esam atvēruši arī trīs jauna formāta ātrās iepirkšanās veikalus Rīgas centrā – «Rimi Express», kas orientēti uz steidzīgiem pilsētas pircējiem un attiecīgi tiek veidoti ar atšķirīgu piedāvājumu. «Rimi Latvia» veikalu tīklā ir 121 dažāda formāta veikali, no tiem 42 – «Supernetto»,» stāsta K. Ciemīte.
Kāpēc Vecumnieku novadā nav pensionētu pedagogu godināšanas pasākuma? Vai viņi šādu cieņu nav pelnījuši?
– Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Pankrate stāsta, ka Vecumnieku, Skaistkalnes un Misas vidusskolas saime pensionētos pedagogus aicina piedalīties kopīgos pasākumos 1. septembrī un Skolotāju dienā. Ziemassvētkos viņiem tiek dāvātas skolēnu sagatavotas labdarības paciņas. Stelpes pamatskolā un Valles vidusskolā pensionētie pedagogi tiek aicināti baudīt kultūras pasākumus. I. Pankrate minēja, ka augustā pedagogu konferencē izskanējis ierosinājums Skolotāju dienā rīkot novada pasākumu, kurā godinātu arī pensionētos skolotājus.
Vītolu ielā Bauskā, kur nogriežas no Salātu ielas, pretī klubam «Joker», jau daudzus gadus nav apgaismojuma. Tagad, kad iekšpagalmā notiek remontdarbi, visur dubļi un peļķes, tur ir tik tumšs, ka nevar pārvietoties. Vakarā, nākot no darba, ir pilnīgs izmisums. Vai šajā vietā kādreiz būs apgaismojums?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs atklāja, ka pašlaik SIA «Kvēle» ierīko apgaismojumu gar mājām Vītolu ielā 2, 4, 6, 8, 10 un 12. Novembrī to paredzēts nodot ekspluatācijā. Novembrī ielu apgaismojumu
plānots ierīkot arī gar Salātu ielas 18. un 20. namu. Vēl ir iecere šogad ierīkot gājēju celiņu no Salātu ielas līdz Vītolu ielai 2, uzstādot apgaismojuma laternu.
Bauskā, ēku ielokā starp Salātu ielas 16./1., 18. un 22. māju, ir celtne, kur agrāk atradās siltuma mezgls. Tagad tas netiek izmantots un nevienam nepieder. Vai šo ērmu nevarētu nojaukt?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs skaidro, ka bijušais centralizētais karstā ūdens sagatavošanas punkts pie dzīvojamās mājas Salātu ielā 22 ir bezsaimnieka ēka un atrodas uz zemesgabala, kas pieder Salātu ielas 22. mājas dzīvokļu īpašniekiem.
Ja diskutē par Bārbeles un Stelpes pagasta apvienošanu, vai nevajag Kurmeni ar Valli arī apvienot? Kāpēc Vecumnieku novadā tiek izskatīts tikai viens apvienošanas modelis?
– Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Pankrate skaidroja, ka, redzot darba apjoma samazinājumu pagastu pārvaldēs, izskanējis ierosinājums uzticēt pārvaldīšanu vienai personai. Patlaban rit izpēte, tiek noskaidrots iedzīvotāju viedoklis, lai pēc tam lemtu par apvienošanu.
Kad šogad ir Mirušo piemiņas diena?
– Luterāņu baznīcas tradīcijā Mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena tiek atzīmēta Baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmās adventes. Tātad šogad tā būs 26. novembrī, un pirmā advente – 3. decembrī. Arī baptisti iededz svecītes Baznīcas gada pēdējā svētdienā. Romas katoļu baznīca Mirušo piemiņas dienu atzīmē 2. novembrī. Gan luterāņiem, gan katoļiem kopīgs ir tas, ka šajās dienās dievkalpojumos īpaši pie-min aizgājējus. Līdzīga tradīcija ir pareizticīgajiem, kas šo dienu atzīmē maijā, informē portāls nekropole.lv.
Žurnālā «Atpūta» 1937. gada novembra numurā lasāms: «Piektā svētdiena priekš Ziemsvētkiem iekrīt Mirušo piemiņas diena, ko dažviet sauc arī par Aizgājušo draugu svētkiem.» Kad Latvijas teritorijā nonākusi Mirušo piemiņas dienas tradīcija, to precīzi grūti konstatēt, tas varētu būt 19. gadsimta sākums.
Viesītes luterāņu mācītājs Alvis Āboliņš, pētot latviešu kapu kristīgās tradīcijas, atradis šo vakaru pieminētu jau 1832. gadā Sanktpēterburgā iznākušajā «Evaņģēliski luteriskās baznīcas reglamentā Krievijā». Tur tas dēvēts par «tajā gadā aizmigušo piemiņas dienu».
Nereti svecīšu vakari notiek pēc iedzīvotāju iniciatīvas, šie pasākumi netiek saistīti ar baznīcas tradīcijām. Atkāpes no ierastajiem datumiem iespējamas arī gadījumos, kad mācītājs vienā dienā nespēj apkalpot vairākas draudzes.
Par svecīšu vakaru precīzu norises laiku var uzzināt gan pie kapsētas pārvaldnieka, gan draudzē, gan arī attiecīgā novada vai pilsētas administrācijā.
