Laikrakstā «Bauskas Dzīve» lasīju par plānoto bioetanola rūpnīcu Bauskā un secināju, ka viss tiek kārtots vienīgi vadības līmenī. Kur paliek sabiedrības, novada iedzīvotāju intereses? Vai ir plānots sasaukt iedzīvotāju sanāksmi, lai uzklausītu viņu viedokli par bioetanola rūpnīcas būvniecību? Vai pašvaldībai tautas balss nerūp?
– Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina paskaidroja, ka sabiedriskā apspriešana tiek veikta, izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumu. «Par projekta attīstības gaitu vēl nav skaidrības, tāpēc neviens vēl negatavo novērtējumu par ietekmi uz vidi. Līdz ar to pagaidām nav plānota sabiedriskā apspriešana,» atzīst I. Šomina.
Cik tālu no daudzdzīvokļu mājas ārdurvīm drīkst smēķēt?
– Bauskas pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis atgādina Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu. Tur minēts, ka aizliegts smēķēt tuvāk par desmit metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder publiskai personai. Šajās vietās jāizliek informatīvi uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu. Tiesību aktos nav minēti ierobežojumi par pārējām ēkām. Šī likuma 6. punktā noteikts, ka aizliegts smēķēt daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās.
Bauskas ģimnāzisti regulāri smēķē privātīpašumā – Uzvaras ielas 14. mājas iekšpagalmā. Kāpēc pašvaldības policija tam nepievērš uzmanību?
– Bauskas pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis, komentējot šo jautājumu, ir neizpratnē par jautātāja rīcību. «Personai ir laiks uzrakstīt, uzdot savu jautājumu, bet nav iespēju, konstatējot jauniešus smēķējam, piezvanīt uz pašvaldības policijas dežūrtālruni!? Pašvaldības policijas darbinieki nevar vienlaikus būt visās iespējamās pārkāpumu izdarīšanas vietās,» uzsver B. Ostrovskis.
Viņš piebilst, ka šogad līdz marta vidum pašvaldības policijā sāktas septiņas lietvedības par nepilngadīgo smēķēšanu (trīs lietvedības šomēnes ir tieši par Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem). Visi materiāli nosūtīti vietvaras administratīvajai komisijai lēmuma pieņemšanai.
«Rodas jautājums, kur ir šo nepilngadīgo smēķētāju vecāki, vai tad viņi nezina, ka bērni smēķē, varbūt viņiem ir vienalga? Uzskatām, ka visa atbildība par to, ka nepilngadīgais smēķē, pilnā mērā gulstas uz vecākiem – novelt atbildību uz pašvaldības policiju nozīmē atbrīvot sevi no atbildības par savu bērnu nepietiekamu audzināšanu,» pārliecināts ir B. Ostrovskis.
Viens miljons tur, trīs miljoni – citur… Cik apjomīgas pašlaik ir Bauskas novada domes kredītsaistības?
– Bauskas novada domes ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe skaidro, ka aizņēmumu saistības 2019. gada 1. janvārī bija 24 106 534 eiro. Saskaņā ar aizņēmumu līgumiem, kas noslēgti ar Valsts kasi, 2019. gadā plānotā aizņēmumu pamatsummas atmaksa ir 1 982 291 eiro. I. Spurķe skaidro, ka 2019. gadā paredzēts saņemt maksājumus no Eiropas Savienības fondiem, kuru apmērā, ja projektu īstenošanai saņemts aizņēmums, jāveic aizņēmumu atmaksa. Līdz ar to aizņēmumu atmaksas apjoms varot sasniegt 2 374 714 eiro.
«Swedbank» lietotnē mobilajā tālrunī gribēju samaksāt rēķinu. Telpā bez manis bija vēl divi cilvēki, no kuriem vienam arī bija viedtālrunis un kurš bija jau minētās kredītiestādes klients. Kad vajadzēja izpildīt maksājumu un bija nepieciešams ievadīt drošības kodu, šī informācija neparādījās uz mana tālruņa, bet uz svešās personas blakus esošās ierīces. Kā tas var būt, ka, esot vienā telpā, aplikācija dublē šīs darbības? Vai šādi nav iespējams arī izkrāpt datus? Man ir pamatotas šaubas par «Swedbank» lietotnes drošību.
– «Swedbank» mediju attiecību vadītājs Jānis Krops laikrakstam skaidro, ka «Smart-ID» konts ir piesaistīts konkrētam internetbankas lietotājam un konkrētai ierīcei. Tas nozīmē, ka nav iespējama datu nosūtīšana savstarpēji nesaistītiem internetbankas lietotājiem ar nesaistītām ierīcēm. J. Krops pieļauj, ka minētajai situācijai varētu būt vairāki scenāriji. Piemēram, cilvēks ir ievadījis «svešinieka» lietotāja numuru un personas kodu savā internetbankā. Tas nozīmē, ka viņš nonācis nevis savā, bet gan svešinieka kontā. Iespējams, konkrētajam lietotājam iepriekš bijuši vairāki telefoni (vai arī kādreiz nācies lietot tālruni, kas tagad nonācis svešās personas rīcībā) un šajā ierīcē joprojām saglabājies aktīvs «Smart-ID» konts. Skaidrojošs piemērs ir vecāki un bērni. Ja kāds no vecākiem atdod savu telefonu bērnam, nenodzēšot «Smart-ID» kontu, tad, atverot internetbanku, bērna telefons pieprasa PIN koda ievadīšanu.
Šī iemesla dēļ banka vienmēr cenšas atgādināt saviem klientiem, ka jārūpējas par saviem datiem. «Ja izmantojat darba telefonu, tad, nododot to atpakaļ darba devējam, nodzēsiet savus datus un lietotnes. Vai šāds gadījums neapliecina «Smart-ID» nedrošību? Nē, tieši otrādi – «Smart-ID» pieprasa PIN1 koda ievadīšanu, lai autorizētos, un PIN2, lai apstiprinātu maksājumu. Pat, ja iedomājamies tik unikālu scenāriju, ka vienā telpā satiekas nepazīstami cilvēki un viena rīcībā ir nonācis otras personas datus saturošs telefons, «Smart-ID» neļaus svešajai personai ne atvērt internetbanku, ne veikt maksājumus bez otras personas PIN kodiem,» apgalvo J. Krops.
