Vai tiesa, ka, likvidējot Bauskas sākumskolu, strādājošajiem tika izmaksātas kompensācijas? Ja jā, vai iespējams minēt kopējo izmaksāto naudas summu, kā arī to, cik darba vietu tika likvidēts, cik strādājošo pārtrauktas darba attiecības?
– Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe paskaidroja, ka, likvidējot Bauskas sākumskolu, strādājošajiem kompensācijas netika izmaksātas. Vadoties pēc Darba likuma 97. panta, kas noteic, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties, piedāvājām vienoties par grozījumiem Darba līgumos («Darba izpildes vieta Bauskas Valsts ģimnāzija Uzvaras ielā 10 Bauskā Bauskas novadā») un ar 2020. gada 1. janvāri turpināt darba tiesiskās attiecības Bauskas novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādē «Bauskas Valsts ģimnāzija», saglabājot pārējos esošā darba līguma nosacījumus.
Apvienojot abas iestādes, tika likvidētas tehnisko darbinieku 1,5 darba vietas, līdz ar to arī atlaisti divi darbinieki. Viņiem tika izmaksātas kompensācijas 3023,85 eiro apmērā (2096,58 un 927,27 eiro).
Veikalā «Maxima» Pionieru ielā Bauskā gāju pirkt ābolus, izmeklējos visos plauktos, bet Latvijas ābolus neatradu. Vaicāju pārdevējai, kur ir Latvijas augļi. Viņa apstiprināja, ka vietējie āboli ir, bet nolikti pašos zemākajos plauktos. Kāpēc «Maximā» tāda attieksme pret mūsu pašu produkciju?
– SIA «Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidroja, ka arvien vairāk klienti novērtējot iespēju iegādāties vietējo produkciju, ar ko arī rēķinās «Maximā», tālab atsevišķa vietējā produkcija pieejama pārliecinošā pārsvarā, piemēram, teju 80% no piena produktiem esot tieši vietējā ražojuma.
L. Dupate-Ugule uzsvēra, ka augļi ir izteikti sezonāla prece, ko ietekmē laikapstākļi. «Maximas» veikalos vasaras sezonā teju 70% augļu esot tieši vietējo ražotāju. Uzņēmuma pārstāve apgalvoja, ka regulāri tiek veikts dažāds atbalsta kopums, lai veicinātu Latvijas ražotāju preču pieejamību «Maximas» veikalos, piemēram, atzīmējot preci ar Latvijas karodziņu.
Šajā ziemas sezonā «Maximas» veikaliem Latvijā ābolus piegādā trīs lielākie vietējie piegādātāji, bet daļu ābolu importē lielā pieprasījuma dēļ. Vasaras sezonā vietējo ābolu īpatsvars ir lielāks, jo ir vairāk piegādātāju.
«Šajā konkrētajā gadījumā Latvijas āboli atradās zemākajā plauktā praktisku iemeslu dēļ – tie ir iefasēti maisiņā lielākā svarā, tā tos ir vieglāk ielikt iepirkuma groziņā. Savukārt augstāk ir izvietoti āboli, kurus klienti var nopirkt arī pa vienam, līdz ar to nav jāliecas zemu pēc viena produkta,» skaidroja L. Dupate-Ugule.
Kāpēc vairākas dienas jaunā gada sākumā tika pieļauts, ka norāvušies suņi, iespējams, pārbiedēti salūta dēļ, skraidīja pa pilsētu, apdraudot gājējus, kā arī autobraucējus?
– Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis norādīja, ka 2020. gada 1. janvārī pēc Jaungada svinībām pašvaldības policijā netika fiksēts neviens izsaukums par klaiņojošiem suņiem.
Vai labvēlīgo laikapstākļi dēļ nevar turpināt darbus Pilskalna ielā Bauskā?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis paskaidroja, ka nav ekonomiski izdevīgi darbus iesākt un pēc brīža pārtraukt. Tas saistīts ar tehnikas, materiālu un darbaspēka mobilizāciju, tādēļ ir izsludināts tehnoloģiskais pārtraukums. Darbu atsākšana varētu notikt marta beigās vai aprīlī, līdzko nostabilizēsies laika apstākļi.
Kāpēc sāka remontēt Mēmeles ielu, ja Pilskalna vēl pusratā?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis norādīja, ka Mēmeles ielas remontā ir jāveic dažādi būvdarbu veidi. Pašlaik tiek veikti tie darbi, kurus ir iespējams realizēt arī ziemā.
Kad remontēs Salātu ielu Bauskā?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis skaidro, ka bedrīšu remonts iespējams sausā laikā, lietainā laikā šādi darbi netiek veikti.
Kur likt nokalpojušās svētku egles?
– Uzņēmums SIA «Vides serviss» aicina iedzīvotājus nokalpojušās svētku eglītes vest uz pieņemšanas laukumu Biržu ielā 8b Bauskā un nodot bez maksas. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var novietot eglītes bez rotājumiem pie sadzīves atkritumu konteineriem.
Iedzīvotāji, kam malkas apkure dzīvokļos, eglītes varētu izmantot kurināšanai.
Kā iespējams Bauskas pašvaldības policijas dežūrdaļas priekšā apskādēt grāmatu kasti? Vai kameras ir fiksējušas šo ļaundari un viņš ir notverts? Kāpēc Bauskas pašvaldības policijai nav diennakts dežūras?
– Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis paskaidroja, ka ļaundaris, kurš bojāja Bauskas Centrālās bibliotēkas grāmatu kasti, nav notverts. Šis incidents noticis ārpus pašvaldības policijas darba laika, un bojājumi tikuši konstatēti nākamās dienas rītā. B. Ostrovskis skaidroja, ka Bauskas pašvaldības policija strādā katru dienu no plkst. 8 līdz 24 un pašlaik nav plānots pašvaldības policijas darba laiku pagarināt. Laika posmā no pusnakts līdz plkst. 8, reaģējot uz operatīvajiem izsaukumiem, drošību un kārtību novadā uzrauga un nodrošina Valsts policija.
Spēkā stājies jauns likums par kapitālsabiedrībām. Noteikts, ka turpmāk padomes locekļu skaits nedrīkstēs būt mazāks par trim, bet ne lielāks par septiņiem padomes locekļiem. Turpmāk visās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs vismaz puse no padomes sastāva būs neatkarīgi padomes locekļi. Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet arī uzraudzīt tās īstenošanu. Kā tas skars Bauskas novada kapitālsabiedrības?
– Atbildi sniedz Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka: «Bauskas novada dome ir kapitāla daļu turētāja sešās kapitālsabiedrībās – SIA «Bauskas slimnīca», SIA «Zemgales mutes veselības centrs», SIA «Vides serviss», SIA «Bauskas ūdens», SIA «Bauskas siltums» un SIA «Īslīces ūdens». Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. pantā ir noteikti kritēriji, kas nosaka, kad ir ievēlamas padomes. Minētās kapitālsabiedrības neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, līdz ar to padomes šajos uzņēmumos netiks ievēlētas, un atbilstīgi likuma 79. pantam tajās darbu turpinās viens valdes loceklis.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 14. pantā norādīts, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības izpilddirektors.»
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. pants noteic, ka sabiedrībā izveido padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst visiem šiem kritērijiem:
1) neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro;
2) bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro.
Sabiedrībā var izveidot padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst visiem šiem kritērijiem:
1) neto apgrozījums ir lielāks par astoņiem miljoniem eiro;
2) bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro.
Ja sabiedrība neatbilst šiem noteikumiem, tās darbu kontrolē valdes loceklis, kuru ievēl uz pieciem gadiem.
