Kas un kad Bauskas novadā var pretendēt uz maznodrošinātā statusu? Kādiem ienākumiem ir jābūt, lai varētu iegūt šādu statusu?
– Bauskas novada sociālā dienesta vadītājas vietniece Ina Krūmiņa paskaidroja, ka maznodrošinātas personas (ģimenes) statusu nosaka pašvaldība. Bauskas novadā ienākumu līmenis vienam ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nedrīkst pārsniegt EUR 142,29. Pārējie nosacījumi ir tādi paši kā trūcīgas personas (ģimenes) statusa noteikšanai. Tas nozīmē, ka personai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, nav noslēgti uzturlīgumi, persona nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus vai neatrodas ieslodzījumā, nestrādājošas personas darbspējīgā vecumā ir reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, personai nepieder īpašumi, izņemot šādus gadījumus: par īpašumiem nav uzskatāms viens transporta līdzeklis, kas ģimenes īpašumā ir ilgāk par vienu gadu, nekustamais īpašums, kurā dzīvo pirmās pakāpes radinieki (vecāki un/vai bērni), 1 ha zemes pensionāriem, 3 ha zemes ģimenēm ar bērniem.
Ja ģimenei vai personai pieder citi īpašumi, tā nevar pretendēt uz maznodrošinātas ģimenes statusu. Lai saņemtu izziņu par maznodrošinātas personas (ģimenes) statusu, sociālajam darbiniekam pēc dzīvesvietas jāiesniedz ienākumus apliecinoši dokumenti (izziņa no darbavietas, bankas konta izraksti) par pēdējiem trim pilniem mēnešiem par katru ģimenes locekli. Lēmums tiek pieņemts nedēļas laikā. Statuss tiek piešķirts uz trim vai sešiem mēnešiem.
Kad Bauskā darbību sāks veikparks?
– Bauskas novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas galvenais speciālists Voldemārs Čačs paskaidroja, ka uzņēmējs ir izbūvējis elektrokabeli līdz bāzes vietai un veikparks darbību varētu sākt divu nedēļu laikā.
Kas notiek ar Bauskas kinoteātra ēku? Bieds pašā pilsētas centrā. Vai tiešām Bauskā nav iespējams atjaunot kino skatīšanos? Pirms laika jauniešu apvienība to vēlējās izmantot, tagad viss izčabējis.
– Bauskas novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas galvenais speciālists Voldemārs Čačs sacīja, ka kinoteātra ēka pieder SIA «Bauskas pakalpojumi». Pēc pašvaldībā esošās informācijas, pagaidām nekādas aktivitātes šajā ēkā nav plānotas. Pašlaik uzņēmums nonācis finansiālās grūtībās un kārto tiesiskās aizsardzības procesu.
Man neērtības sagādā kaimiņu dzīvžogs. Tas jau izaudzis teju līdz trim metriem, met ēnu uz dārzu, liedzot izaugt labai ražai. Tāpat, braucot ar auto gar šo īpašumu, līkumā nav pārredzams ceļš. Tāpēc gribu noskaidrot, vai kaimiņam ir tiesības audzēt tik augstu žogu un vai novada saistošajos noteikumos nav paredzēts kāds ierobežojums žoga izvietošanai starp īpašumiem.
– Bauskas novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas speciālists Voldemārs Čačs paskaidroja, ka saskaņā ar Bauskas novada pašvaldības Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem dzīvžogs nedrīkst būt augstāks par 2,5 metriem. Savukārt parasts žogs nedrīkst būt augstāks par 1,5 metriem.
Vai tiešām neko nav iespējams darīt ar krauķiem, kas apsēduši Iecavu? Ar katru gadu šo putnu skaits kļūst arvien lielāks. Viņi ir apdzīvojuši ne tikai Iecavas parku, bet nu arī centru.
– Iecavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Jakovļeva atklāja, ka pašvaldība saistībā ar šo jautājumu ir vērsusies pie Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) speciālistiem ar lūgumu ieteikt iespējamo risinājumu putnu pārvietošanai no Iecavas parka un Iecavas centrālās daļas. LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus informēja, ka ornitologiem nav ziņu par efektīviem krauķu koloniju pārvietošanas paņēmieniem. Ligzdu nojaukšana un koku zaru izciršana vēlamo efektu nesniedzot, jo putni ligzdas uzbūvē no jauna turpat vai netālu no tās pašas vietas. Savukārt koku izzāģēšana nav saprātīgs risinājums dažādu apsvērumu dēļ.
Kā vienu no risinājumiem V. Ķerus min ligzdu nojaukšanu ārpus ligzdošanas sezonas, taču šādam pasākumam ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, jo Sugu un biotopu aizsardzības likums noteic, ka ir aizliegta putnu ligzdu iznīcināšana un apzināta putnu traucēšana.
V. Ķerus pieļauj, ka putni ligzdo Iecavā, jo šeit tiem ir piemērota barošanās vieta. Neesot iespējams arī ierobežot to barošanās iespējas konkrētā rādiusā, jo ligzdošanas laikā tie barību meklē vairākus kilometrus no kolonijas.
