Kāpēc «Swedbank» par naudas izņemšanu noteikta komisijas maksa? Jo lielāka summa, jo augstākas izmaksas. Man vajadzēja desmit tūkstošus eiro. Lai naudu izņemtu bez komisijas maksas, divas nedēļas katru dienu būtu jādodas uz bankomātu. Ja gribu naudu tūlīt, iekasē procentus. Vai tā nav laupīšana?
– «Swedbank» pārstāve Kristīne Jakubovska paskaidroja, ka jautājums saistīts ar skaidras naudas apstrādi, kam nepieciešams laiks un resursi. Bankas izstrādā un piedāvā izdevīgus un ērtus alternatīvos finanšu pakalpojumus: karšu maksājumus un pārskaitījumus internetbankā. K. Jakubovska atzīst, ka skaidras naudas darījumu īpatsvars bankas filiālēs samazinās – klienti naudas lietas bieži vien risina elektroniskā veidā, neejot uz filiāli. 92% skaidras naudas darījumu notiekot bankomātos, nevis filiālēs.
«Ņemot vērā šīs tendences, mēs varam palīdzēt klientam atrast izdevīgākus risinājumus finanšu vajadzībām. Ja kādam darījumam vai pirkumam nepieciešama lielāka summa, to izdevīgi un droši var pārskaitīt internetbankā, kas privātpersonām ir bez maksas,» teic bankas pārstāve. Lai rastu piemērotāko risinājumu, K. Jakubovska aicina sazināties ar banku, tālrunis – 67444444, e-pasts – [email protected].
Krievijas sankciju dēļ mūsu ražotājiem izplatīts aicinājums iegādāties Latvijā ražotas preces. Kā es varu būt droša, ka produkts tiešām ir Latvijas izcelsmes, nevis ievests no Polijas un uzdots par vietējo?
– Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidro, ka par preces izcelsmes valsti vai vietu liecina norādes preces marķējumā, arī identifikācijas marķējums dzīvnieku izcelsmes pārtikai – neliels ovāls, kur parasti ir valsts apzīmējums ar burtiem un pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs, piemēram, LV – Latvija, A-00050. Ja ir šaubas par preces izcelsmes valsti vai vietu, personai ir tiesības atteikties no tās iegādes.
T. Marčenkova uzsvēra, ka marķējumā, kas domāts patērētājiem, ir noteikta obligāti norādāmā informācija, jābūt minētam preces ražotājam, pārfasētājam, izplatītājam vai pārdevējam. Vairākiem pārtikas produktiem izcelsme jānorāda obligāti, to nosaka īpašie normatīvie akti, piemēram, liellopu gaļai, zivīm, augļiem un dārzeņiem u. c. Nevar tirgot minerālūdeni, ja nav precīzi norādīts ūdens izcelsmes avots. Dzīvnieku izcelsmes produktiem – gaļai, zivīm, pienam, olām – obligāti jābūt informācijai par to, kas šo preci ir nosūtījis. Ja minētā adrese un nosaukums atšķiras no pārtikas apritē iesaistītā cita uzņēmēja nosaukuma, jānorāda arī tā nosaukums un adrese.
Speciāliste atzina, ka tirgū esošo pārtikas preču klāsts ir plašs, pārbaudīt visu preču marķējumu neesot iespējams. Daži pārtikas uzņēmumi piekopj negodīgu praksi, slēpjot preces izcelsmi. Ja iedzīvotājiem ir ziņas par šādām precēm, PVD pārstāve aicina par to informēt dienestu.
Kādos gadījumos pārtikas preces drīkst atdod atpakaļ veikalā? Vai slikta garša ir pietiekams iemesls? Kā pircējam jārīkojas šādos gadījumos?
– PVD Pārtikas uzraudzības departamenta pārtikas izplatīšanas daļas vadītāja Tatjana Marčenkova paskaidroja, ka nopirkto var atdot vismaz diennakts laikā, ja tas ir produkts, kas ātri bojājas. Cita veida pirkumiem nav noteikts laiks, galvenais, lai personai ir čeks, kas apliecina to iegādi. Pēc tam vajadzētu vienoties ar veikala administrāciju, jo viss atkarīgs no tirdzniecības iestādes politikas. T. Marčenkova uzsver, ka garšas kritēriji diemžēl netiek normēti.
Bauskas ceļu remontdarbu laikā runā tikai par autobraucējiem. Kāpēc netiek pievērsta uzmanība kājāmgājējiem? Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā, kur agrāk bija luksofors, jāgaida 15 minūtes, lai šķērsotu brauktuvi. Kā skolēniem tikt pāri šai ielai?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas būvinženiere Agita Eglinska informēja, ka minētajā krustojumā ir uzstādīta ceļa zīme, kas norāda, ka tur ir gājēju pāreja, tādējādi ceļa šķērsošana notiek saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem. Pašvaldība vērsusies pie Valsts policijas ar lūgumu, sākoties skolai, pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai un sniegt palīdzību ielas šķērsošanā, ja tas nepieciešams.
Karstajā laikā mūsu akā bija beidzies ūdens, un mēs Bauskā meklējām iespēju, kur varētu to dabūt. Kad vēlējāmies traukus piepildīt no brīvkrāna, iedzīvotāji mums aizrādīja un izteica pārmetumus. Kur lai karstumā ņem ūdeni? Ārā bija svelme, nebija brīnums, ka arī akā ūdens pazudis. Vai tiešām vienīgā iespēja ir to pirkt veikalā?
– SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» pārstāvis Valērijs Gabrāns paskaidroja, ka brīvkrāni Bauskas pilsētā ir pieslēgti pilsētas centralizētai ūdensapgādes sistēmai, ko apsaimnieko SIA «Bauskas ūdenssaimniecība». Tie paredzēti to Bauskas pilsētas iedzīvotāju nodrošināšanai ar ūdeni, kuriem dzīvoklī nav ūdensapgādes. Bauskas pilsētā noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināts ūdens tarifs – 0,86 eiro un PVN. Par brīvkrāna izmantošanu noteikta ūdens patēriņa norma uz cilvēku – 1 kubikmetrs mēnesī –, un par to jāmaksā.
V. Gabrāns norādīja, ka uzņēmums piedāvā iespēju sadzīves vajadzībām ņemt ūdeni no brīvkrāna, iepriekš samaksājot uzņēmuma kasē Biržu ielā 8a Bauskā un saņemot kvīti, kas ir apliecinājums tiesībām izmantot brīvkrānu.
