Vai tiesa, ka Bauskas viesnīcā noskatītas telpas spēļu zāles ierīkošanai? Vai pašvaldība atbalstīs šādu ieceri?
– Bauskas novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Dace Platonova skaidro, ka Bauskas viesnīcas telpām plānotā izmantošana ir publiskā apbūve ar apzīmējumu P1. Tajā nav atļauta azartspēļu ēku apbūve. Tādējādi pašvaldība nedrīkst un nevar atbalstīt šādu ieceri. Azartspēļu telpu ierīkošana ir atļauta publiskajā apbūvē ar apzīmējumu P5, piemēram, lielveikala «Rimi» teritorijā.
Kādreiz Vecsaules pagasta Likvertenu dārziņiem katram zemesgabalam bija savs numurs. Tagad ir ielas un katram zemesgabalam ir adrese ar ielas nosaukumu un numuru, kas nav tāds pats kā iepriekšējais. Gribētos zināt, vai šī informācija ir jāmaina Zemesgrāmatā, kā tas viss tiks organizēts, kas par to maksās? Vai nav domāts uzstādīt, piemēram, uz Vecsaules ceļa, ielu norādes plāksnītes, varbūt arī kādu lielāku shēmu? Daudziem ir apgrūtinoši orientēties jaunajās ielās, bieži vien te maldās iebraucēji.
– Bauskas novada administrācijas saimnieciskās nodaļas nekustamā īpašuma speciāliste Dace Sausā skaidro, ka Zemesgrāmatā reģistrētie iepriekšējie īpašumi ar nosaukumu un adresi būs jāmaina pret jaunajiem nosaukumiem un adresēm, kas ir piesaistīti ielām. Tas nav jādara steidzami. To var izdarīt tad, kad notiek kāda «kustība» ar īpašumu. Ja zināms, ka nekādi darījumi ar īpašumu nav paredzēti, tad gan vēlams nomainīt Zemesgrāmatā ierakstu ar jauno ielas nosaukumu un adresi. Par Zemesgrāmatas pārreģistrēšanu jāmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam. Plānots, ka šī gada oktobrī pie Likvertenu ciema ziņojumu dēļiem būs informācija ar shēmu par Likvertenu ielām un māju numuriem. Līdz nākamā gada rudenim iecerēts Likvertenu ciemā ielu krustojumos uzstādīt norādes ar ielu nosaukumiem.
Vai ģenētiski modificētu pārtiku pie robežas pārbauda tikai kravas automobiļiem no trešajām valstīm? Kā ir ar vieglo auto kontroli?
– Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Anna Joffe paskaidroja, ka robežkontroles punktos kontrolē autotransportu, kas ved kravas, t. sk. tranzīta kravas. Tā tiek ievestas preces, kas nonāk apritē, tirdzniecībā. No 2004. gada kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā likumdošana, kas nosaka ierobežojumus privātam patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai, iebraucot Latvijā un ES no trešajām valstīm, arī no Krievijas. Stingrās likumdošanas pamatojums ir nepieļaut bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību ievazāšanu.
ES aizliegts ievest personīgam patēriņam paredzētu gaļu un gaļas produktus, t. sk. svaigu gaļu, kūpinājumus, gaļas pusfabrikātus un izstrādājumus; pienu un piena produktus, t. sk. svaigu un pasterizētu pienu, iebiezinātu pienu, biezpienu, krējumu, sieru u. c. Izņēmums ir atļauts personīgam patēriņam ievest sauso pienu zīdaiņiem, zīdaiņu pārtiku, īpašo pārtiku un lolojumdzīvnieku barību medicīniskos nolūkos, ja tā ir iepakota un firmas patentēta un tās daudzums nepārsniedz divus kilogramus vienam cilvēkam.
Pastiprinātas (100%) privātpersonu bagāžas pārbaudes uz robežas tika sāktas 2013. gada vasarā, kad Krievijā un Baltkrievijā, tuvu pie Latvijas pierobežas, uzliesmoja Āfrikas cūku mēris. Lai nepieļautu slimības ievazāšanu ar pārtikas produktiem, privātpersonām, kas ieceļo Latvijā no trešajām valstīm, ir jārēķinās ar pastiprinātu bagāžas kontroli, kuru veic muitas amatpersonas, norādīja A. Joffe.
