Piensaimnieki meklē risinājumu. ZINTA: Šķiet, ka šis uzņēmums ir uz maksātnespējas robežas. Labi, ka valsts ir ķērusies klāt veselīgai pārtikai un nu pircējus nedrīkst maldināt ar krējumu vai sviestu, ja tas tāds nav.
Piensaimnieki meklē risinājumu
ZINTA: “Šķiet, ka šis uzņēmums ir uz maksātnespējas robežas. Labi, ka valsts ir ķērusies klāt veselīgai pārtikai un nu pircējus nedrīkst maldināt ar krējumu vai sviestu, ja tas tāds nav. Tagad uz iepakojuma jābūt, ka tas ir krējuma izstrādājums, nevis krējums.”
INFO ZEMNIECIŅIEM: “Vakar iegāju lielveikalā “Maxima”. Biju šokā. Sviests “Baltais” 125 gramu paciņa maksāja Ls 0,68. Tikpat Vācijā, “PennyMarket” veikalā, maksā vācu sviests 250 gramu paciņā, tātad divreiz dārgāk nekā Vācijā. Labi, varētu kāds teikt, ka mūsu zemnieki prasa vairāk par pienu. Bet šķēlēs sagriezts Vācijā ražots, fasēts siers “Gouda” “Maximā” maksā 10,15 Ls/kg, bet Vācijā tāds pats – 4,20 Ls/kg, tātad pie mums 2,5 reizes dārgāk. Vai kādam ir izskaidrojums?”
ES: “Manas mammas zemnieku saimniecībai nav samaksāts par pienu jau trīs mēnešus. Kā lai cilvēks dzīvo, ja ir pensionārs, par pienu maksā Ls 0,15 litrā un vēl to pašu nesamaksā? Kur risinājums? Pāriet pie cita ražotāja? Tad varēs tiesāties gadiem ar uzņēmumu “Bauskas piens”. Visu naudiņu par pienu paņem ražotāji, ne tirgotāji.”
SLĒDZIENS: “Uzņēmumu nav vadījis profesionālis, tas ir turējies tikai uz apkārtnes zemnieku kreditēšanas pašu lētticīguma dēļ un muļķīgām bailēm meklēt citu piena piegādātāju (protams, apzinoties savu piena kvalitātes “problēmiņu”, kas sašaurina sadarbības partneru loku).