Ugunsgrēks vecajā Bauskas tirgū un tā izraisītās sekas vienaldzīgus nav atstājuši «Bauskas Dzīves» lasītājus, kuri zvanījuši uz redakciju, kā arī rakstījuši savas pārdomas mūsu laikraksta interneta mājaslapā.
Ugunsgrēks vecajā Bauskas tirgū un tā izraisītās sekas vienaldzīgus nav atstājuši “Bauskas Dzīves” lasītājus, kuri zvanījuši uz redakciju, kā arī rakstījuši savas pārdomas mūsu laikraksta interneta mājaslapā. Publicējam dažas no šīm atsauksmēm.
– “Vecais tirgus mums, lauku cilvēkiem, bija ļoti vajadzīgs – tuvu pieturvietai. Tagad mums nāksies mērot gandrīz kilometru, lai nokļūtu līdz autobusam ar smagajām iepirkumu somām. Lai atjaunotu veco tirgu, man ir divi ierosinājumi. pirmkārt, varētu izsludināt ziedojumu vākšanu un par šo naudiņu palīdzēt atjaunot mums tik svarīgo būvi. otrkārt, tik daudz ļaužu palikuši bez darba, varbūt arī viņi, lai darbs ātrāk ietu uz priekšu, varētu sniegt palīdzīgu roku tirgus atjaunošanā. Taču par to ziedojumu vākšanu lai Tiesneša kungs neapvainojas, jo mēs jau gribam palīdzēt vecajam tirgum.”
– “Dažs labs, gribēdams sataupīt santīmus, zaudē tūkstošus. Droši vien arī Bauskas vecajā tirgū nebija aprīkojuma, kas laikus ziņotu ugunsdzēsējiem par temperatūras režīma maiņu vai dūmiem. Kas zina, varbūt varētu kaut ko glābt. Iesaku citiem uzņēmējiem – painteresējieties par jaunākajiem sasniegumiem ugunsdrošības signalizācijā, droši zinu, ka tie nav dārgi.”
– “Tāpat jau vecais tirgus tur kā tāda karikatūra mocījās izdzīvošanas agonijā. Nu vismaz problēma atrisināta…”
– “Lai gan arī man šķita, ka tirgus pēdējā laikā jau ir panīcis, tā tomēr ir pilnīgi reāla nelaime, kas skar daudzus mūsu pilsētas iedzīvotājus. Jau tā uzņēmējdarbība lejaspilsētā panīkst, un tas ir drausmīgi. Kas tagad notiek Rīgas ielā? Tur veikalu drīz vispār vairs nebūs. Visa ekonomiskā rosība ir kalna galā – galvenokārt jau “Rimi” kā centrālā iepirkšanās vieta Bauskas rajonā, un tad vēl “T Market” un “Elvi”.”
– “Man gan ir tāda dīvaina sajūta – it kā manī kaut kas būtu sadedzis… Ar veco tirgu tomēr saistījās atmiņas. Kādreiz sestdienu rītos tas bija kā rituāls – aizstaigāt uz turieni. Tagad ir tikai atmiņas.
