Baltu vienības dienā, 22. septembrī, latvieši un lietuvieši aizdedza ugunis kalnos, pilskalnos, svētkalnos, pieminot savus senčus un kopīgo vēsturi.
Vienotības ugunskurus aizkūra Mežotnes pilskalnā un Vecumnieku pagasta Zvirgzdes meža kāpā pie Staņķa ezera. Sanākušie pieminēja 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, kad baltu tautas – lietuvieši un zemgaļi – Saules kaujā vienoti sakāva Zobenbrāļu ordeni.
Dabas enerģija
Pilsrundālietis Antons Undzenko dziedāja līdzi latviešu tautasdziesmām, ugunskurā cepa maizīti, bau-dīja zupu, kopā ar citiem gatavoja lāpas, kuras rādīja ceļu tumšajās Mežotnes pilskalna taciņās. 76 gadus vecais kungs labprāt lasa par vēsturi, tāpēc viņam patīk pagātnes notikumiem veltīti pasākumi.
Folkloras kopas «Svitene» un Bauskas novada Ceraukstes pagasta «Laukam pāri» skandināja latviešu tautasdziesmas. Pilsrundāliete Ieva Brašmane stāsta, ka latviešu folklora un daba viņai ir tuva. Pati kādreiz dziedājusi folkloras kopā. Pensionāre Rundāles novadā sāka dzīvot astoņdesmitajos gados, nereti mēroja ceļu cauri mežam līdz Mežotnes pilskalnam, kas tajā laikā vēl bija ieaudzis brikšņos, lai gūtu enerģiju no dabas. Tagad te ir sakopts un aizvien biežāk pulcējas cilvēki. Ieva vēl, lai viņas mazbērni pārmanto mīlestību pret latviešu tradīcijām.
Apmeklētāji piedalījās ugunsrituālā, ko vadīja Elīna Kūla-Braže. Tas ir unikāls postfolkloras elements, ko veido tautasdziesmas. «Svarīgi, lai tajā skanētu latviešu dainas, spēka dziesmas, lai cilvēki no rituāla aizietu ar gaišu enerģiju piepildīti,» teic E. Kūla Braže.
Senajiem zemgaļiem Upmale Mežotnē bija viena no lielākajām apmetnēm. Cilvēki nēsāja zelta rotas un pielūdza uguni. «Ugunsrituāli veido saikni ar vēsturi un senčiem,» stāsta E. Kūla-Braže, zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» pārstāve. Līdz šim biežāk uguns iekurta un daudzināta pie Mežotnes pilskalna – Vīnakalna svētvietā.
Rudens nebiedē
Baltu vienības dienu Rundāles novadā rīko piekto reizi. Organizatore Lilita Lauskiniece neslēpj prieku par sanākušajiem, kas bija nodrošinājušies ar rudenīgajam vakaram atbilstīgu apģērbu un nolēmuši ar domām vairot labo enerģiju. «Pašlaik staigājam pa naža asmeni, tāpēc būtiski apvienoties un Visumā sūtīt pozitīvas emocijas,» secina kultūras speciāliste. Kaimiņi no Lietuvas šogad sūtīja sveicienus pa tālruni un ziņoja, ka astoņos vakarā iededz uguni savos pakalnos.
Tajā pašā laikā, sijājot smalkam lietutiņam, ap 30 dažāda vecuma entuziastu pulcējās pie baltu vienības ugunskura Vecumnieku pagastā. «Šī ir visaugstākā vieta novadā. Klīst leģenda, ka senos laikos te bijis ezers,» 70 metru virs jūras līmeņa Zvirgzdu kāpas vēsturi atklāja Renārs Manuilovs no biedrības «Jaunatne smaidam».
Bārbeles folkloras kopas vadītāja Irita Vimba aicināja klātesošos sastāties aplī un vienoties «Skauģa dziesmā», tādējādi apliecinot vienotību un spēku aizstāvēt savu zemi. Par tautu likteņiem aizdomāties rosināja vēstures un sociālo zinību skolotājs no Skaistkalnes Arvo Karelsons, velkot paralēles ar jaunāko laiku notikumiem: «Ja spējam vienoties kaujā, ja spējam vienoties cīņā par noteiktu mērķi, tad tā ir jāiztur līdz galam!»
Spēkojas ar vārdiem
Bārbeles mazpulka dalībnieki ar vadītāju Voldemāru Barenu bija parūpējušies par cienastu. Viņi Baltu vienības dienas pasākumā piedalās vairākus gadus. Lai tuvinātu pašlaik pasaulē vienīgos baltu valodu runātājus – latviešus un lietuviešus, Bārbeles folkloras kopas dalībnieki skandēja dziesmas abās valodās. Tika izspēlēta atrakcija ar lielīšanos, apliecinot, ka spēkoties var arī ar vārdiem.
Baltu vienības uguņu sasaukšanos organizēja arī biedrība «Zemgales mantojums», nesen dibināta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir saglabāt un popularizēt tradicionālo kultūru.
Mērojot stāvo atceļu lejup, dzima ideja ierīkot pakāpienus uz augsto kāpu, lai atvieglotu piekļūšanu vietai, kur Baltu vienības dienā iecerēts pulcēties arī nākamgad. Baltu vienības diena ar dažādiem piemiņas un kultūras pasākumiem Latvijā un Lietuvā tiek atzīmēta kopš 2000. gada.
«Joprojām balti mēs,
Tā vienmēr,
Nekas mūs nespēj notašķīt,
No jauna vergu sakās iedzīt,
Jo balti mēs,
Mēs vienmēr balti.»
Gina Viegliņa-Valliete
