Latvijas iedzīvotāji vismazāk pieteikušies darbā Eiropas Savienības institūcijās, rēķinot ņemts vērā iedzīvotāju skaits. No interesentiem Latvijā iesniegts 310 pieteikumu.
Latvijas iedzīvotāji vismazāk pieteikušies darbā Eiropas Savienības institūcijās, rēķinot ņemts vērā iedzīvotāju skaits.
No interesentiem Latvijā iesniegts 310 pieteikumu. Kā liecina Eiropas personāla atlases biroja (EPAB) apkopotie dati, līdz termiņa beigām kopumā iesniegti 25362 pieteikumi.
Atlase notiks divās kārtās
EPAB pagājušā gada 25. novembrī izsludinātajā konkursā pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzās šī gada 10. janvārī. Tajā varēja iesaistīties visu ES dalībvalstu un kandidātvalstu pilsoņi, kuri pārvalda kādu no ES kandidātvalstu valodām, kā arī angļu, vācu vai franču valodu. Darbinieku atlase visām ES institūcijām uz pagaidu līguma notiks divās kārtās – līdz februāra vidum izvēlēsies kandidātus, ņemot vērā autobiogrāfijas un pieteikumus. Šie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un pieņemti darbā atkarībā no attiecīgās ES institūcijas dienestu pieprasījuma.
ES institūcijām nav tiesību noteikt «nacionālās kvotas», tomēr tām ir jāgādā par visu dalībvalstu procentuālu pārstāvniecību. Kā to izdarīt? Konkursā priekšnoteikums nav tautība, bet gan valodas zināšanas. Ar to izskaidrojams tas, ka ne visi latviešu valodas zinātāji ir latvieši un pat ne no Latvijas.
Pieņems tikai piekto daļu
EPAB provizoriskie dati liecina, ka latviski runājoši interesenti iesnieguši 343 pieteikumus, no tiem 310 no Latvijas. No Lietuvas un Polijas ir pa sešiem iesniegumiem, no Igaunijas un Maltas pa vienam, bet kopumā no esošām ES dalībvalstīm – 19 (Austrijas, Beļģijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Īrijas un Portugāles iedzīvotāji). Igauņi izrādījuši divtik lielu interesi, jo ir 670 pieteikumu (606 no Igaunijas), bet lietuviešiem – 579 (520 no Lietuvas).
Vislielākā interese par darbu ES institūcijās ir slovāku valodas pratējiem – iesniegti 6402 pieteikumi, no kuriem 5917 no Slovākijas, pārējie no Čehijas, Polijas, Ungārijas, Slovēnijas un 15 dalībvalstīm. Lielākais pieteikumu skaits bijis no poļu valodā runājošajiem. Viņi nodevuši 10234 iesniegumus.
No visiem kandidātvalstu pretendentiem angļu valodu pārvalda 92,4%, vācu valodu 38,5%, bet franču valodu – 27,1%.
Ja pieņemtu visus pieteikušos, varētu izveidot vēl vienu Eiropas Komisiju, Eiroparlamenta un Eiropadomes aparātu. Pieņemta tiks tikai piektā daļa.
Vēl varēs iestāties eirobirokrātu rindās
Pieteikšanās kandidātiem ar augstāko izglītību bija iespējama t. s. administratoru līmenī (A kategorija), bet citiem – asistentu līmenī (B un C kategorijas). Konkurss uz pastāvīgām ierēdņu vietām ES institūcijās tiks izsludināts šogad. Ierēdņu uzņemšana no jaunajām dalībvalstīm notiks vairākās kārtās. ES institūciju ierēdņiem atbilstoši kvalifikācijai mēneša pamatalga (pirms nodokļu maksāšanas) ir no 3998,94 eiro (A8 ierēdņiem) līdz 2276,47 eiro (C5 kategorijai).
Visās ES institūcijās kopumā tiek rēķināts, ka piecos līdz septiņos gados būs nepieciešami 5500 ierēdņu, no tiem aptuveni 800 A kategorijas ierēdņi no visām kandidātvalstīm, tā Saeimas ESIC informēja Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES. Eiropas Komisijā – pašlaik visdaudzskaitlīgākajā ES institūcijā – minētajā periodā pakāpeniski no jaunajām dalībvalstīm būtu jāpieņem aptuveni 3400 ierēdņu.
Galīgais lēmums – pašām institūcijām
Eiropas personāla atlases birojs tika izveidots pagājušā gada 26. jūlijā, lai rīkotu atklātus konkursus ar mērķi izvēlēties augsti kvalificētus speciālistus visām ES institūcijām. Līdz šim katra ES institūcija speciālistus atlasīja individuāli. EPAB turpmāk veiks šo personāla atlasi un rīkos konkursus, bet galīgo lēmumu par konkrētu ierēdņu darbā pieņemšanu noteiks pašas institūcijas.
***
Uzziņai
Proporcionāli no Latvijas uz darbu varētu pretendēt
administratoru līmenī: 40 līdz 45 ierēdņi;
tulku un tulkotāju dienestam visās institūcijās kopā būtu nepieciešami aptuveni 120 tulki ar latviešu valodas zināšanām;
Eiropas Parlamentā pēc iestāšanās ES no Latvijas varētu būt nepieciešami 109 darbinieki, no tiem 75 tulki un tulkotāji, bet 34 pārējos dienestos un politiskajās grupās (šie skaitļi var mainīties).
