Lai mazinātu nelegālā darbaspēka klātbūtni un aizpildītu brīvās darba vietas Eiropā, Briseles imigrācijas un nodarbinātības speciālisti kopīgi izstrādājuši jaunu Eiropas Savienības direktīvu.
Lai mazinātu nelegālā darbaspēka klātbūtni un aizpildītu brīvās darba vietas Eiropā, Briseles imigrācijas un nodarbinātības speciālisti kopīgi izstrādājuši jaunu Eiropas Savienības (ES) direktīvu. Tā kandidātvalstu pilsoņiem garantē tiesības legāli strādāt ES valstīs.
Izeja no krīzes
Pasaulē arvien pieaugot atšķirībai starp attīstītākajām un mazattīstītām valstīm, kā arī saasinoties politiskiem konfliktiem, imigrantu plūsma uz pārtikušo Eiropu nemazinās. Lielākā daļa ieceļotāju ir ekonomiskie imigranti, kuri meklē jebkuru iespēju, lai paliktu Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā vai citviet Eiropas Savienībā.
Politiskie analītiķi atzīst, ka nelegālie ieceļotāji rada politisku un ekonomisku spriedzi un vietējo iedzīvotāju neapmierinātību. Par to liecina, piemēram, galēji labējā politiķa Žana Marī Lepēna nesenie panākumi prezidenta vēlēšanās Francijā. Kā rakstīja Eiropas prese, vēlētāji Francijā balsojuši par politiķa solījumiem cīnīties pret imigrāciju un noziedzību.
Turklāt nelegālais darbaspēks Eiropā sagādā milzīgas sociālas problēmas. Ieceļotājiem ir tiesības, kaut arī ierobežotas, uz juridiskiem, sociāliem un medicīniskiem pakalpojumiem.
Lai kaut cik uzlabotu situāciju, Briseles ierēdņi nolēmuši vieniem ieceļotājiem legālā darba «durvis» pavērt nedaudz plašāk, citiem – nedaudz pievērt. Kandidātvalstu, tātad arī Latvijas, viesstrādniekiem domāts pirmais variants.
Apvienos uzturēšanās un darba atļaujas
Jaunajā direktīvā eksperti iesaka unificēt uzturēšanās (kas vienlaicīgi būtu arī darba) atļaujas Eiropā, kā arī padarīt birokrātiski caurspīdīgāku un saprotamāku to piešķiršanas procesu.
Paredzams, ka uzturēšanās un darba atļaujas tiks izsniegtas uz laiku līdz trim gadiem. Darba un uzturēšanās atļaujas garantēs strādājošo (arī sezonas strādnieku) sociālo aizsardzību. Paralēli imigrācijas un nodarbinātības speciālisti izstrādājuši striktus noteikumus, kas jāievēro, lai darba meklētājiem no citām valstīm piešķirtu atļauju uz laiku legāli strādāt un dzīvot Eiropas Savienībā.
Skaitīs vakantās darba vietas
Tāpat kā līdz šim, katras dalībvalsts kompetencē būs izvērtēt, cik vakantu darba vietu un kādas profesijas speciālisti ir nepieciešami.
Piemēram, ja Portugāles nodarbinātības dienesti konstatēs, ka tiem tuvākajā laikā trūks 200 būvinženieru, šī valsts informāciju izvietos Eiropas nodarbinātības dienestu EURES interneta mājas lapā, kā arī vismaz trīs dalībvalstu nacionālajos laikrakstos, skaidroja Eiropas Komisijas (EK) Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāta padomnieks Fabians Lucs.
Priekšroka darba tirgū ir ES pilsoņiem. Ja šie resursi būs izsmelti, tad vakantās darba vietas operatīvi tiks piedāvātas kandidātvalstīm. Direktīvas projektā teikts: «Dalībvalstīm priekšroka jādod pretendentiem, kas ir kandidātvalstu pilsoņi.»
Taču, ja pieprasītie speciālisti nebūs atrodami ne dalībvalstīs, ne kandidātvalstīs, tad uz darba vietām var pretendēt trešo valstu darbaspēks.
Speciālistu trūkst
Eiropas Komisijas nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta statistikas dati liecina, ka patlaban Eiropā trūkst viens miljons informācijas tehnoloģiju speciālistu. Savukārt Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka Nacionālās Veselības aizsardzības sistēmā tuvākajos gados trūks 10000 ārstu.
Paši ES iedzīvotāji ir kūtri darba meklētāji ārpus savas valsts robežām. Saskaņā ar statistikas datiem, Eiropas darbaspēka mobilitāte ir tikai 0,4 procenti (1,5 miljoni).
Fabians Lucs atzina, ka direktīvas saskaņošanas process varētu ieilgt vismaz gadu. Iespējams, ka tās ieviešanas brīdī Latvija jau būs ES dalībvalsts ar visām izrietošajām vēl lielākām privilēģijām Eiropas darba tirgū.
