Baušķenieks Ivo Šimkevics un viņa draugs uz eksotisko Āzijas valsti bija aizbraukuši biznesa darīšanās pēc filipīniešu paziņas uzaicinājuma.
Baušķenieks Ivo Šimkevics un viņa draugs uz eksotisko Āzijas valsti bija aizbraukuši biznesa darīšanās pēc filipīniešu paziņas uzaicinājuma.
Restorāns ar vienu plauktu
Pēc 12 stundu lidojuma no Frankfurtes lidmašīna nolaidās Manilā. «Tur arī sākās īstā eksotika – karstums, mitrums un neiedomājama netīrība.» Ivo ātri sapratis, ka aziātiem ir pilnīgi atšķirīgs domāšanas veids un priekšstati par daudziem jēdzieniem. Filipīniešu paziņa sevi uzskatījis par turīgu cilvēku. Viņam Manilā pieder restorāns, dzīvoklis un māja priekšpilsētā. Kad filipīnietis aizvedis ciemiņus uz restorānu, viņi no pārsteiguma nav spējuši atgūties. Ivo stāsta: «Tas bija pussagruvis namiņš, kādu Bauskā papilnam. Paštaisīts koka plaukts ar dažām ruma pudelēm tika dēvēts par bāru.»
Protams, pilsētā atrodas arī eiropiešu gaumei atbilstošas ēdināšanas vietas. Lielāko daļu viesnīcu biznesa pārņēmuši amerikāņi. Ivo uzzinājis, ka viņi iegulda ļoti daudz naudas tūrisma industrijas attīstībai.
Kvalitatīvs produkts ir vietējā ražojuma sulas no svaigiem un gataviem augļiem. Kā visur pasaulē, tās pildītas tetrapakās. Vienīgā atšķirība – ļoti īss derīguma termiņš.
Ivo un viņa draugs centušies neaizrauties ar filipīniešu ēdienu degustēšanu, taču jūras gliemežus jeb mīdijas nogaršojuši un atzinuši par lieliskiem. «Toties gaļu neēstu, pat būdams badā. Visi tās izstrādājumi ir pilnīgi nebaudāmi – saldi,» filipīniešu virtuves īpatnības komentē baušķenieks. Karstais klimats un neierastais dienas ritms latviešu ēstgribu galīgi nomācis. Pēc nedēļas Ivo bijis pārsteigts par savu progresējošo slaidumu, jo bez pūlēm varējis novilkt aizpogātus džinsus.
Suteneri medī ārzemniekus
Savdabīga šķitusi Manilas nakts dzīve. Ielas pilnas ar suteneriem, kuri uzmācīgi piedāvā vizītkartes un gatavi ikvienu ārzemnieku aiz rokas ievilkt naktsbārā. Tajos uzturas prostitūtas. Viņas garā rindā vienkārši sēž aiz letes un gaida klientus.
Latvieši bija ņēmuši vērā brīdinājumu būt piesardzīgiem, izvēloties ēdienus. Ledusskapji un saldētavas darbojas tikai viesnīcās un supermārketos. Gandrīz 30 grādu karstumā visus gaļas izstrādājumus pārdod uz ielas vai tirgū. Nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt arī vietējo augļu baudīšana. Ivo skaidro: «Dienvidzemju augļi, ko pārdod Eiropā, ir pusgatavi. Patiesībā visi garšo un izskatās pilnīgi citādāk. Pie mums nopērkamu sīku kokosriekstiņu filipīnieši par ēdamu neuzskatītu. Palmas pilnas ar milzīgiem riekstiem. Zem kokiem izliktas brīdinājuma zīmes «Uzmanību – krītoši kokosrieksti!».
Katrs sev būvē mašīnu
Filipīnieši, kā stāsta Ivo, ir mazi un ļoti tievi, taču ēd gandrīz bez apstājas. Supermārketos lielu daļu platības aizņem ātro uzkodu ēstuves. Manilas iedzīvotāji pārsvarā pārvietojas ar pašdarinātiem braucamajiem, ko darbina Japānā ražoti motori. Satiksmes noteikumi nepastāv – visu nosaka izveicība un nekaunība. Ielās valda nepārtraukti sastrēgumi. Vakaros virs pilsētas paceļas smoga mākonis, tāpēc gājēji aizsedz degunus ar kabatlakatiņiem.
Ceļotāji tika uzaicināti apmeklēt pludmali, kas atrodas aktīva vulkāna tuvumā. Krasts ir melnā krāsā, jo sastāv no lavas putekļiem. Kamēr ūdens temperatūra jūrā nav sasniegusi +37°, filipīnieši nepeldas.
Filipīnās pavadītā nedēļa abiem latviešiem ļāvusi izdarīt dažus secinājumus. Viņi konstatējuši, ka nodibināt korektas darījumu attiecības ar tālās zemes komersantiem ir neiespējami. Filipīniešu priekšstati par biznesu atšķiras no eiropiešu viedokļa kā diena no nakts. Īpaši jāuzmanās no potenciālu partneru patētiskajām runām par viņu sakariem un ietekmi.
Fakti
Filipīnu Republika ir valsts Dienvidaustrumāzijā.
Tā sastāv no 7107 salām Klusajā okeānā.
Galvaspilsēta – Manila.
Salās dzīvo ap 90 tautu, kas pieder filipīniešu valodu grupai, ķīnieši, amerikāņi, spāņi un angļi.
Filipīnas ir agrāra valsts, kas galvenokārt eksportē rīsus, tabaku, citrusaugļus un kafiju.
