Augustā 7. Saeimā tika pieņemti radikāli grozījumi pašreizējā pensiju likumā.
Augustā 7. Saeimā tika pieņemti radikāli grozījumi pašreizējā pensiju likumā. Vislielākās diskusijas izraisīja pensijas vecuma palielināšana līdz 62 gadiem un aizliegums pensionāriem vienlaikus strādāt (arī pašnodarbinātajiem) un saņemt pensiju, un aizliegums sievietēm pensionēties priekšlaikus – no 55 gadu vecuma.
Reformas jāizstrādā demokrātiski, vienojoties visām Saeimā pārstāvētām partijām, valdībai, arodbiedrībai, Pensionāru federācijai, Darba devēju konfederācijai, balstoties uz precīziem aprēķiniem. Tas netika darīts.
Pieci ieteikumi
Apšaubāms ir viedoklis, ka bez pašreizējās valdības izstrādātajiem labojumiem sociālajā likumdošanā nav iespējams glābt speciālo sociālo budžetu. Veiktā analīze rāda, ka valstī ir reālas iespējas tā papildināšanai.
Pirmkārt, nevarētu pieļaut valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu veidošanos, parādu pagarināšanu, dzēšanu un kapitalizāciju, kā arī darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksu (9%) daļas līdzekļu ļaunprātīgu piesavināšanos ar valsts atļauju neveiksmīgas uzņēmējdarbības subsidēšanai. Uzņēmēju no strādniekiem iekasētā un sociālajā budžetā neiemaksātā summa ir 35,4 miljoni latu (no darbinieku algām atvilktā sociālā nodokļa daļa – 9%), bet kopīgie valdības pieļautie uzņēmēju parādi sociālajam budžetam sasniedz 146 miljonus latu.
Otrkārt, jāatceļ ierobežojumi sociālās apdrošināšanas iemaksās tiem, kuru alga ir lielāka par 1166 latiem mēnesī jeb 14000 latiem gadā, izdarot maiņas likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Budžetā papildus varētu ienākt 15 – 20 miljonu latu gadā.
Treškārt, speciālā sociālā budžeta stabilizēšanai nepieciešams noteikt, ka vismaz 10% no privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem naudā tiek novirzīti šajā budžetā. Pašreizējo ieskaitījumu valsts pamatbudžetā kompensēt, ieviešot progresīvo nodokli no iedzīvotāju ienākumiem. Tam ir loģisks pamats – privatizētie objekti (mūsu nacionālā bagātība) ir radīti lielā mērā ar esošo pensionāru iepriekšējo darbu. Vienlaikus jāuzsāk Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras privatizācijas rezultātā iegūto vērtspapīru pārdošana.
Ceturtkārt, paaugstinot minimālo darba algu valstī par 10 latiem mēnesī, sociālajā budžetā papildus ienāktu ap 7 miljoniem latu.
Piektkārt, uzlabojot sociālā nodokļa pilnīgāku iekasēšanu. Prakse rāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis šajā gadā pildās labi, bet iemaksas, kam ir analoģiska maksātāju bāze, nepildās. Lietderīgi pagarināt nepieciešamo apdrošināšanas stāžu vismaz līdz 25 vai 30 gadiem (pašreiz ne mazāk kā 10 gadu), nosakot, ka par nepilnu stāžu varēs saņemt proporcionāli samazinātu pensiju. Tas lielā mērā novērstu to, ka pašlaik strādājošie privātajās firmās daļu darba algas saņem aploksnēs (no tā nemaksājot 28,09% sociālo apdrošināšanu darba devējiem, 9% – darba ņēmējam un 25% iedzīvotāju ienākuma nodokli), sociālās apdrošināšanas maksājumus veicot tikai no valsts noteiktās minimālās darba algas – 50 latiem. Tātad, lai saņemtu pensiju, var sākt veikt sociālos maksājumus pilnā apmērā 50 gadu vecumā.
Pastāvošā likumdošana pieļauj, ka darba devējs var apdrošināt darba ņēmēju, tādējādi gan pašam, gan darba ņēmējam samazinot sociālā nodokļa tiesu. Strādnieki saņem minimālo algu, no kuras maksā arī sociālos nodokļus. Par pārējo algas daļu darbinieks tiek apdrošināts apdrošināšanas firmā, ja dzīvības apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Ieķīlājot sociālās apdrošināšanas polisi bankā, viņš var nekavējoties saņemt 75% no mēneša iemaksas kredīta veidā. Gada beigās norēķinās par pārējo daļu.
Nopelnīto neviens nedrīkst atņemt
Nevar piekrist iecerētai kārtībai, kas paredz no 2000. gada 1. janvāra pārtraukt pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas pārsniedz divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 60). Neviens nedrīkst liegt saņemt to, ko viņš pats ir nopelnījis. Pensijas tiek aprēķinātas pēc sociālo iemaksu lieluma, kas noteiktas ar likumu. Līdz ar to pensija kļūst par attiecīgās personas personisko īpašumu.
Kļūdains arī ir pieņēmums, ka visi strādājošie pensionāri, kuri saņem lielāku pensiju par Ls 60 mēnesī, no tās atteiksies. Daļa pametīs algotu darbu. Valdības ieplānotās ekonomijas – 13,6 miljoni latu – var nebūt. Turklāt samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Var pastiprināties tendence «slēptai nodarbinātībai», «algas saņemšanai aploksnēs».
Labklājības ministrija anotācijā grozījumiem likumā «Par valsts pensijām», ko valdība iesniedza Saeimā kā likumprojektu, min vairākus negatīvus iespaidus uz tautsaimniecību un valsts budžetu. Tie ir: palielināsies bezdarbs; palielināsies slēptā nodarbinātība; palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimību un invaliditātes gadījumā; samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi; būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldībai pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu organizēšanai; nepieciešami papildu līdzekļi sabiedrības informēšanai; pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas likuma administrēšanai.
Iesniedzot pārmaiņas pensiju likumā, valdība nav pietiekami analizējusi esošo situāciju un ir pārspīlējusi kritisko stāvokli sociālās apdrošināšanas budžetā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu plānošana jāveic tikai uz ilgtermiņa ekonomisko prognožu un aprēķinu pamata.
Ekonomika stabilizējas
Sakarā ar pirmajām pazīmēm Krievijas tautsaimniecības atveseļošanā pēc 1998. – 1999. gada ekonomiskās krīzes un ar jaunu realizācijas tirgu iegūšanu Rietumeiropā un citās pasaules valstīs sākas arī Latvijas ekonomikas stabilizācija. Rūpniecības produkcijas fiziskais apjoms šī gada aprīlī sasniedza tikai 84,7% no 1998. gada aprīļa līmeņa, maijā – 84%, bet jūnijā jau 85,5% un jūlijā 90,6% no iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos sasniegtā apjoma. Kravu apgrozība Latvijas ostās janvārī – jūnijā bija 26,4 miljoni tonnu jeb par 2,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā 1998. gadā. Vienlaikus gan turpina samazināties dzelzceļa kravu pārvadājumi. Būvniecības produkcija salīdzināmās cenās šī gada aprīlī – jūnijā palielinājās par 7,7 procentiem salīdzinājumā ar 1998. gada attiecīgo periodu. Tomēr dramatiska lejupslīde notiek lauksaimniecībā.
Apturēta arī tendence bezdarba tālākā pieaugumā. Augstākais bezdarba līmenis bija šī gada aprīlī – 10,2%, bet augusta beigās par bezdarbniekiem atzīti 117,6 tūkstoši cilvēku jeb 9,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Latvijas Republikas pamatbudžeta finansiālais deficīts šī gada jūnijā bija mīnus 6,68 un jūlijā – mīnus 4,97 miljoni latu, bet augustā jau bija pārpalikums – plus 4,45 miljoni latu.
Valsts sociālās apdrošināša- nas budžeta finansiālais deficīts 1999. gada janvārī – jūlijā kopumā bija 39,17 miljonu latu. Tātad arī speciālā sociālā budžeta deficīts pēdējos mēnešos sāk samazināties.
Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo nestrādājošo pensionāru vecuma pensiju vidējais lielums sasniedza Ls 55, veidojot tikai 66% no viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza (Ls 83) vērtības, kas liecina par pensionāru zemo materiālo nodrošinājumu. Pieņemtie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» skar ne tikai 15,5 tūkstošus strādājošo pensionāru, kuriem paredzēts pārtraukt pensiju izmaksu, bet arī 13 tūkstoš pensionāru, kuriem tiek liegta iespēja pensiju piešķirt no jauna, 7,2 tūkstošus sieviešu, kuras nevarēs pensionēties priekšlaikus, arī vairāk nekā 600 tūkstoš pensionāru, kuriem pensijas indeksē, ņemot vērā tikai faktisko patēriņa cenu indeksu.
