Gan Eiropas Savienības statistikas birojs «Eurostat», gan Eiropas Padome savos ziņojumos norāda, ka pagājušajā gadā Latvijā bijis viszemākais iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropā.
Gan Eiropas Savienības statistikas birojs «Eurostat», gan Eiropas Padome savos ziņojumos norāda, ka pagājušajā gadā Latvijā bijis viszemākais iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropā.
Gada laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 17000 cilvēkiem un bijis divi miljoni 328,8 tūkstoši, liecina «Eurostat» informācija.
Statistika Baltijas valstīs
Pērn Latvijā reģistrēti 32200 nāves gadījumi jeb 13,8 no 1000 iedzīvotājiem. Valstī piedzimuši 19900 bērni jeb 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Šie rādītāji sliktāki bijuši vienīgi Bulgārijā, kur no 1000 iedzīvotājiem nomiruši 13,9 cilvēki, bet pasaulē nākuši 8,3 jaundzimušie. 2001. gadā Latvija bija pirmajā vietā Eiropā pēc mirstības un pēdējā pēc dzimstības rādītājiem.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā situācija ir labāka. 2002. gadā Lietuvā no 1000 iedzīvotājiem reģistrēti 8,7 jaundzimušie un 11,8 nāves gadījumi, bet Igaunijā – 9,7 jaundzimušie un 13,6 nāves gadījumi. 2003. gada 1. janvārī Lietuvas iedzīvotāju skaits bija trīs miljoni 459,6 tūkstoši, Igaunijas – miljons 355 tūkstoši.
Visaugstākā dzimstība – Īrijā
Visaugstākais dzimstības rādītājs Eiropā ir Īrijā, kur uz 1000 cilvēkiem 2002. gadā piedzima 14,8 bērni, savukārt viszemākā mirstība Eiropā pērn bijusi Lihtenšteinā – no 1000 iedzīvotājiem reģistrēti 5,9 nāves gadījumi.
Eiropas Padome publicējusi ikgadējo ziņojumu par demogrāfisko situāciju no 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 1. janvārim tās 44 dalībvalstīs, ieskaitot divās tajā neietilpstošās valstīs – Baltkrievijā un Dienvidslāvijā. Ziņojumā norādīts, ka viszemākais iedzīvotāju skaita pieaugums bijis Latvijā, aģentūru LETA informēja Eiropas Padomē.
Saskaņā ar ziņojumu 2002. gada 1. janvārī iedzīvotāju skaits visās 46 valstīs bija 796,4 miljoni. Tas atspoguļo ikgadējo iedzīvotāju skaita kāpumu par 0,5% jeb 4,3 miljoniem cilvēku. Kaut arī iedzīvotāju skaits pieaug lielākajā daļā Eiropas valstu, desmit valstīs tas ir samazinājies, it īpaši Latvijā – par 0,78%, kā arī Krievijā – par 0,6% un Bulgārijā – par 0,53%. Ievērojams pieaugums reģistrēts Lihtenšteinā – par 1,99, Turcijā – par 1,83, Īrijā – par 1,4%.
Dzimstība zem paaudžu maiņas līmeņa ir gandrīz visās Eiropas valstīs. Ārpus laulībām dzimušu bērnu skaits palielinājies visās Eiropas Padomes dalībvalstīs, Eiropas dienvidu valstīs šis rādītājs ir zemāks.
Krāslavā pērn piedzimuši 75 bērni
Mūsu valsts situācijas labākam raksturojumam piedāvājam piemēru no Latgales puses. Pagājušajā gadā Krāslavā piedzimuši 75 bērni, tas ir par 23 bērniem mazāk nekā 2001. gadā, aģentūru LETA informēja Krāslavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ināra Teiviša (salīdzinājumam – kā «Bauskas Dzīve» rakstījusi 10. janvārī, Bauskā reģistrēta 132 bērnu piedzimšana). No Krāslavā jaundzimušajiem 33 ir zēni, 42 – meitenes. 21 bērns ģimenē ir pirmdzimtais. Vientuļajām māmiņām Krāslavā pērn piedzimuši desmit mazuļi. Paternitāte Krāslavā ir noteikta 21 ārlaulībā dzimušam bērnam.
Populārākie zēnu vārdi Krāslavā pagājušajā gadā bija Ričards, Ēriks un Ernests, bet meitenēm – Anastasija un Alise. Pērn Krāslavā ir reģistrēti 194 miruši cilvēki, kas ir par 19 vairāk nekā 2001. gadā. Visbiežāk cilvēki miruši ar ļaundabīgiem audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām.
Krāslavā pagājušajā gadā reģistrētas 44 laulības, tas ir par četrām vairāk nekā 2001. gadā. Pērn tur izšķirtas 46 laulības.
