Ministru prezidenta Guntara Krasta tikšanās ar rajonu laikrakstu žurnālistiem 14. maijā notika bez televīzijas kameru sasaistošajām gunīm, tāpēc valdīja vaļsirdība.
Ministru prezidenta Guntara Krasta tikšanās ar rajonu laikrakstu žurnālistiem 14. maijā notika bez televīzijas kameru sasaistošajām gunīm, tāpēc valdīja vaļsirdība. Premjers izteica secinājumu, ka par spīti mākslīgi radītajai krīzei Latvijas valdība strādājot ražīgi, bet Saeimas deputāti nespēj izskatīt visus sagatavotos likumprojektus. Līdz vasaras atvaļinājumam tikai mēnesis, tāpēc tagad deputātiem uz plenārsēdēm kopā jāsanāk divas reizes mēnesī. Todien Saeimā rīta cēliens tika aizvadīts, turpinot diskusiju par ārlietu ministra Valda Birkava līdzšinējo darbību, jo viņš ārzemēs nav pietiekami skaidrojis situāciju Latvijā. Mūsu preses konference jau bija krietni pāri pusei, kad premjeram tika ienesta svaiga informācija. Balsojot «par» neuzticības izteikšanu bijis 15 deputātu, «pret» – 44, pieci atturējušies (kur «ganījās» pārējie no ievēlētajiem 100?).
Opozīcijas kārtējais uzbrukums valdībai neizdevās, bet viedokļu cīņai patērēts krietns laiks. Tostarp vairāki svarīgi likumprojekti gaida lēmējus. Šo situāciju premjers raksturoja ar bažām, jo augusta beigās un septembrī, pirms vēlēšanām, grūti cerēt uz 6. Saeimas deputātu rezultatīvu darbu. Lielākoties viņi būs aizņemti, apliecinot sevi citās darbības jomās, un ir pavisam skaidrs, ka tie nebūs kartupeļu lauki… Katrs, kurš iecerējis iekļūt 7. Saeimā, jau tagad cenšas sevi parādīt. Šis parlamenta sastāvs ieies vēsturē, jo trešā daļa (37 deputāti) mainījuši pakļautību un pārliecību, pametot partijas, no kurām savulaik tikuši ievēlēti.
Tikmēr valdību atstājusī Demokrātiskā partija «Saimnieks» sabiedriskās domas izpētes centra «Latvijas fakti» aptaujā LR pilsoņu vērtējumā vairs ir tikai sestajā vietā. Tomēr tā veidojot savu «ēnu kabinetu». Tajā esot gan ministri, gan ministru biedri ar vēlmi piedalīties īstā Ministru kabineta sēdē. Premjers G. Krasts šo parādību vērtēja atturīgi, ar smaidu piebilstot, ka pavasarī ēnas parasti esot īsākas, garākas tās mēdzot kļūt rudenī…
Diemžēl bez smaida pagāja 14. maija novakare, kad pašā Rīgas centrā, Vērmaņdārzā (Ārlietu ministrijas durvju priekšā!), paužot nepatiku pret latviešu valodu, sevi skaļi un nekautrīgi demonstrēja krieviski runājošie nacionālsociālisti. Uzrunājot masveidā sapulcinātos skolu jauniešus, aktīvisti ar zināmiem simboliem uz roku apsējiem, aicināja krievu valodu Latvijā pasludināt par otru valsts valodu. Latvieši to tāpat protot un cittautiešiem nevajadzēšot piepūlēties. Acīmredzot demokrātija Latvijā valda pilnā mērā, un pasaulei mums nebūtu ko pārmest. Pirms desmit gadiem par līdzīgu uzvedību jebkurš latvietis būtu nokļuvis vietā aiz šauriem restotiem lodziņiem. Šiem šovinistiski noskaņotajiem jauniešiem neviens klāt neskaras (to tik viņi gaida!), un nekaunība briest kā pumpurs pavasarī. Kuru vairāk vainot iecietībā pret nacionālhuligāniem – ārlietu vai varbūt tomēr iekšlietu ministru?
