Katru otro vakaru no Svitenes pagasta «Upmalniekiem» uz Rīgas tirgu ripo busiņš ar tonnu dārzeņu rīdzinieku galdam.
Katru otro vakaru no Svitenes pagasta «Upmalniekiem» uz Rīgas tirgu ripo busiņš ar tonnu dārzeņu rīdzinieku galdam.
Saimniece Māra Holsta cenšas busā salikt pēc iespējas lielāku dārzeņu klāstu, lai tirgošanās veiktos raitāk. Pašu spēkiem tādu daudzumu pārdot ir neiespējami, tāpēc jāsadarbojas ar pārpircējiem, kuri, maksājot zemāku cenu, atbrīvo zemnieku karavānas no atvestajiem labumiem. Holsti kā pieredzējuši nakts tirgus apmeklētāji teic, ka situācija mainoties par labu vietējiem ražotājiem.
Dārzeņu audzētāji ar tradīcijām
Kādreiz ar kāpostu audzēšanu tiem laikiem neredzētos apjomos nodarbojās Māras mamma Dagmāra. Pašlaik gadu smagums viņu nolicis pie smalkajiem tomātu šķirošanas, sīpolu tīrīšanas un pupiņu lobīšanas darbiem. Māra pati plašo kāpostu plantāciju sadalījusi sīkākos lauciņos – gan augu sekas dēļ, gan tāpēc, ka smagajā augsnē visas kultūras tik labi nepadodas. Meliorāciju šīs platības «piedzīvojušas» vienīgi senos laikos. Kādreiz Svitenes upes krastā bijis muižas ķieģeļu ceplis. Ar apdedzināta māla lauskām piebērta visa piekraste. Tik smags ir šis māls.
Māras ģimene ilgus gadus dzīvojusi Dobelē, tomēr dzimtās mājas velkot atpakaļ. Arī pašlaik, kad darbs zemnieku saimniecībā aizņem visu gadu, uz «Upmalniekiem» viņi pavisam nav pārcēlušies. To darītu, ja būtu drošības izjūta par pastāvēšanu. Nevar un nevar aizmirst deviņdesmito gadu sākumu. Holstu ģimene par lielu naudu nopirka no paju sabiedrības divas cūku novietnes, kas atradās uz vectēva zemes. Sešus gadus cīnījās par cūkkopības nozari un audzēja graudus, līdz milzīgais lētās importa gaļas vilnis nodzēsa jebkuru cerību par nozares izdzīvošanu. Šo zaudējumu dēļ Māru un viņas ģimeni joprojām māc nedrošība. Pašlaik viena ēka tiek izmantota par kāpostu glabātavu, bet otra gaida sabrukšanu.
Svārstības nav paredzamas
Dārzeņus Holsti apņēmušies audzēt, kamēr pietiks spēka, jo dēls diezin vai atgriezīsies pie lauksaimniecības. Desmit gados piedzīvotais viņam licis darbu meklēt citā nozarē.
«Upmalnieku» laukos kopj visu veidu dārzeņus, bet kāpostu ir visvairāk. Tirgus ir grūti prognozējams, secina Māra. Šogad agrie kāposti peļņu nedeva, jo puse galviņu saplīsa lielajos lietos. Interesants bija pagājušās ražas vēlo kāpostu tirgus – pirms gada tos sapūdēja pieprasījuma trūkuma dēļ, bet šajā pavasarī tie maksāja 20 santīmu kilogramā. Neredzēta cena! Šovasar kāposti aug labi, būtu tikai kādam vajadzīgi.
Šogad visvairāk nopelnīts ar kabačiem, ko rīdzinieki labprāt pērk cepšanai un konservēšanai. Peļņu dod arī tomāti, kas apkurināmās plēvju mājās aizņem vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru. Lielākais daudzums šī gada ražas vēl gaida pārdošanu – ķirbji, kartupeļi, pupiņas. Tomātu pietiks līdz novembrim. Tad jau būs jāplāno nākamā gada sēja. «Upmalniekos» vajadzību ir ļoti daudz – sākot no mājas pārbūvēšanas un beidzot ar modernākas tehnikas iegādi.
Fakti
Svitenes pagasta zemnieku saimniecība «Upmalnieki» apkopj 15 hektāru zemes.
12 hektāros audzē dārzeņus, apmēram pusi šīs platības aizņem kāposti.
Rīgas tirgū regulāri pārdod kāpostus, tomātus, kabačus, sīpolus un citus dārzājus.
