Eiropas Savienības valstu vadītāji sestdien, 15. decembrī, pirmo reizi nosauca tās desmit kandidātvalstis, kuras, pēc viņu domām, varētu būt gatavas iestāties ES 2004. gadā.
Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji sestdien, 15. decembrī, pirmo reizi nosauca tās desmit kandidātvalstis, kuras, pēc viņu domām, varētu būt gatavas iestāties ES 2004. gadā. Šo valstu vidū ir arī Latvija.
ES samitā Beļģijas karaļpilī Lākenā (pie Briseles) pieņemtajā deklarācijā teikts, ka sarunas ar visām kandidātvalstīm, izņemot Rumāniju un Bulgāriju, būtu jāpabeidz līdz 2002. gada beigām, ja šīs valstis saglabās līdzšinējo progresu. Tas nozīmē, ka Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovakija, Ungārija, Slovēnija, Malta un Kipra jau 2004. gada 1. janvārī varētu būt ES dalībvalstis.
Lai gan Eiropas Komisija rudenī publicētajos progresa ziņojumos paredzēja, ka 10 kandidātvalstis būs gatavas uzņemšanai ES līdz 2004. gadam, bažas par uzņemšanas grafiku radīja Francija, kas pauda viedokli, ka visas 12 kandidātvalstis būtu jāuzņem vienlaikus. Tādējādi visām pārējām kandidātvalstīm būtu jāgaida, kamēr iestājai gatava būtu arī Rumānija un Bulgārija.
ES valstu vadītāju paziņojumā uzsvērts, ka Rumānijai un Bulgārijai ir jācenšas paātrināt gatavošanos atbilstībai uzņemšanas kritērijiem. Samita dalībnieki prognozē, ka šīs valstis varēs iestāties ES ne ātrāk kā trīs gadus pēc pārējām jaunuzņemtajām valstīm, tas nozīmē, ne ātrāk kā 2007. gadā. Tomēr Rumānijai un Bulgārijai tiek solīts izstrādāt precīzu sarunu grafiku un rīcības plānu.
Paziņojums par paplašināšanos tika pieņemts pēc 15 ES dalībvalstu līderu un 13 kandidātvalstu premjerministru kopīgām vakariņām Lākenā.
Francija arī pauda bažas, ka konkrētu kandidātvalstu nosaukšana mazinās to vēlmi īstenot reformas, taču ES līderu paziņojumā uzsvērts, ka kandidātvalstis arī turpmāk tiks vērtētas vienīgi pēc to sasniegumiem.
Šī paplašināšanās būtu lielākā ES vēsturē. Tā būtu pirmā reize, kad tiek uzņemtas kādreizējā padomju bloka valstis, lai gan bijusī komunistiskā Austrumvācija iekļuva ES, 1990. gadā apvienojoties ar Rietumvāciju.
ES kandidātvalsts ir arī Turcija, taču tā vēl nav sākusi sarunas, jo nav īstenojusi pietiekamas politiskās un ekonomiskās reformas.
