Latvijas stratēģijas iestājai ES pieņemšana 9. februārī un Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi un komisāra Gintera Ferhoigena vizīte Rīgā vakar un aizvakar (9., 10.februārī) ir pēdējie svarīgākie notikumi mūsu valsts saistībā ar ārpasauli.
Latvijas stratēģijas iestājai Eiropas Savienībā pieņemšana 9. februārī un Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi un komisāra Gintera Ferhoigena vizīte Rīgā vakar un aizvakar (9., 10. februārī) ir pēdējie svarīgākie notikumi mūsu valsts saistībā ar ārpasauli.
Pieņemta valsts integrācijas stratēģija
«Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā (ES) trešdien, 9. februārī, Saeimā apstiprinājām ar lielu balsu pārsvaru, šķiet, tikai divi bija pret. Uzskatu, ka šī dokumenta pieņemšanai ir arī simboliska nozīme.
No balsojuma atturējās jurkānieši, viņus neapmierināja stratēģiskais uzdevums valstij finansēt izglītību latviešu valodā, tika pieprasīts, lai arī citās valodās izglītība tiktu finansēta no Latvijas valsts puses. Stratēģiju jurkānieši uztver pat kā provokāciju pret mūsu valsti,» tā «Bauskas Dzīvei» vēstīja Saeimas deputāts, codietis Atis Slakteris.
Kā informē ziņu aģentūra BNS, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš uzsvēris, ka Latvijai ir jābūt to valstu vidū, kuras iestāsies ES nākamajā paplašināšanas kārtā. Tas nozīmējot, ka iestāšanās sarunas jāpabeidz līdz 2003. gada 1. janvārim. Bērziņš izteica pārliecību, ka Latvija to spēj izdarīt. Šis dokuments apliecinot Latvijas kvalitāti un uzdodot nopietni strādāt nākotnē.
Jaunieši piketē pret dalību ES
Trešdien, 9. februārī, kad parlaments gatavojās pieņemt stratēģiju iestājai Eiropas Savienībā (ES) un kad Latvijā ieradās Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, 30 jauniešu no «Kluba 415» pie Saeimas piketēja pret Latvijas dalību ES.
Jaunieši protestēja, jo uzskata, ka, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija zaudēs sa- vu suverenitāti. Šo informāciju «Bauskas Dzīve» uzzināja no ziņu aģentūras BNS. Piketā izplatītajā paziņojumā norādīts, ka līdz šim neviens no valdības vai Saeimas pārstāvjiem nav runājis par zaudējumiem, kuri skars Latviju, iestājoties ES.
«Bauskas Dzīve» lūdza Saeimas deputātu Ati Slakteri izteikt viedokli par trešdien notikušo protesta akciju:
– Pikets ir normāla parādība. Jau bija jārodas kādām grupām, kas ir pret Latvijas iestāju Eiropas Savienībā. Ja ir PAR, tad demokrātiskā sabiedrībā noteikti jābūt arī PRET. Šāds pretī stāvošs «izgaismotājspēks» ir pat nepieciešams, lai vēlāk, pieņemot jau konkrētus lēmumus, gatavojot konkrētus noteikumus un dokumentus iestājai ES, nepalaistu garām neievērotu kaut ko negatīvu. Vēlos tikai uzsvērt, ka līdz balsojumam par iestāšanos vai pret to vēl tālu, neesam pat sarunas sākuši. Kad tās risināsies, tad arī no Saeimas un valdības puses tiks runāts par guvumiem un par zaudējumiem, ko varētu radīt pievienošanās ES.
Atzīst panākumus iestāšanās procesā
Kā ziņo BNS, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens trešdien vakarā notikušajās sarunās ar premjeru Andri Šķēli atzinis Latvijas panākumus, integrējoties ES.
Ferhoigens uzskata, ka Latvijai ir lielas iespējas turpināt tālāko integrācijas procesu.
Trešdien vakarā Melngalvju namā notika sarunas un svinīgas vakariņas premjeram Andrim Šķēlem ar abām Eiropas Komisijas amatpersonām. Vakariņās piedalījās dažādu vēstniecību pārstāvji, arī deputāts Atis Slakteris bija aicināts, viņš «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Romano Prodi, šķiet, bija pat nedaudz pārsteigts par Saeimas tik vienprātīgo atbalstu iestāšanās stratēģijai. Viņš to uztvēra kā ļoti nozīmīgu signālu Latvijas apņēmībai kļūt par ES dalībvalsti. Vakariņu laikā gan abi Briseles viesi, gan mūsu premjers bija ļoti labā noskaņojumā.»
ROMANO PRODI
Eiropas Komisijas prezidents no 1999. gada.
Dzimis 1939. gada 9. augustā Itālijā.
Precējies, divu dēlu tēvs.
Ieguvis grādu jurisprudencē Milānas katoļu universitātē, kā arī studējis Londonas konomiskajā augstskolā.
Ļoti bagātīga akadēmiskā darba pieredze un politiskā karjera. Pirms apstiprināšanas amatā Eiropas Komisijā Romano Prodi bijis Itālijas Ministru padomes prezidents.
Skaidrojums
EIROPAS KOMISIJA sagatavo priekšlikumus Eiropas likumdošanai un pasākumiem dažādās jomās, kā arī kontrolē to ieviešanu. Eiropas Savienībā tikai Eiropas Komisijai (EK) ir likumdošanas iniciatīva, t. i., tikai EK var izstrādāt likumprojektus.
Eiropas Komisiju vada 20 komisāru, tos ieceļ dalībvalstis – no piecām lielākajām valstīm (Francija, Itālija, Lielbritānija, Spānija, Vācija) ieceļ divus komisārus, pārējās pa vienam.
EK darbība noris 26 ģenerāldirektorātos («ministrijās»).
