Ar paziņojumu, ka «ES «nogriež» naudu kandidātvalstīm», 20. jūlijā laikraksts «Diena» radīja lielu satraukumu Latvijas lauku uzņēmējos, arī Bauskas rajonā. Kā tad īsti būs ar Latvijai plānoto un līgumos rakstīto SAPARD atbalstu?
Ar paziņojumu, ka «ES «nogriež» naudu kandidātvalstīm», 20. jūlijā laikraksts «Diena» radīja lielu satraukumu Latvijas lauku uzņēmējos, arī Bauskas rajonā. Kā tad īsti būs ar Latvijai plānoto un līgumos rakstīto SAPARD atbalstu?
Atbildi sagatavojis IVARS BUŠMANIS no Saeimas ES informācijas centra.
Briseles «trīs vēlēšanās»
Tajās dienās, kad Latvijas laikraksti radīja satraukumu par līdzekļu samazinājumu kandidātvalstīm, Briselē uzturējās Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji – Lauku attīstības departamenta direktors Aivars Lapiņš, ZM Valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma un Lauku atbalsta dienesta direktores vietas izpildītāja Irina Pilvere. Jau trešo reizi tika caurskatīts Lauku attīstības plāns – kaut arī kopumā tas beidzot ir pieņemts, ilgi tika diskutēts par zemnieku projektu izvērtēšanas kritērijiem.
Saeimas ES informācijas centram (ESIC) Irina Pilvere vēstīja, ka 20. un 21. jūlijā sarunās bijuši tehniski strīdi un tiem bija jānovērš iespējamās neskaidrības zemnieku plānu vērtēšanā. Apstiprinot šo plānu, tiek apstiprināts SAPARD līdzekļu apjoms, piešķiršanas kārtība. Šie tehniskie precizējumi plānā jāiestrādā nedēļas laikā. Kaut arī pirmais priekšnosacījums SAPARD fonda līdzekļu piešķiršanai jau tagad ir izpildīts, Lauku attīstības plāna galīgo apstiprinājumu EK ierēdņi sola septembra beigās.
Kādi ir pārējie divi nosacījumi? Zemkopības ministrijas atašejs Briselē Dace Ozola informēja, ka SAPARD programmas līdzekļi Latvijā jau šogad būs pieejami, ja Lauku atbalsta dienests tiks akreditēts SAPARD aģentūras statusā. EK audita eksperti šomēnes jau bija Latvijā, un tiek gaidīts viņu lēmums. Pēc tam Latvijas valdība uzaicinās starptautiski atzītu auditorfirmu Lauku atbalsta dienesta gatavības novērtēšanai. Tikai tad tam būs tiesības slēgt līgumus ar zemniekiem un saņemt naudu.
Trešais nosacījums ir finansu memoranda noslēgšana ar Eiropas komisiju. Valdība ir pilnvarojusi Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ingunu Sudrabu parakstīt ilggadē- jo līgumu par šīs naudas saņemšanu. Diezin vai varētu piepildīties ministru prezidenta Andra Bērziņa publiskās cerības, ka SAPARD līdzekļi Latvijā varētu būt pieejami jau septembrī.
Valstij – 22 miljoni eiro gadā
«Nav taisnība, ka Latvijai varētu tikt samazināts finansējuma apjoms SAPARD programmai. Mums Lauku attīstības plānā summas ir minētas pa gadiem, sākotnējā apjomā. Neviens no Eiropas Komisijas nerunāja par samazinājumu un brīnījās par Latvijā radīto uztraukumu. Finansējums netiks samazināts ne par vienu eiro,» 21. jūlijā Saeimas ESIC skaidroja Irina Pilvere. Viņa pieļāva, ka budžets varēja tikt grozīts specifisku finansiālu iemeslu dēļ, jo šī gada neizmantotā nauda tika pārcelta uz nākamo gadu. Par apliecinājumu sacītajam Saeimas ESIC no Latvijas pārstāvniecības Briselē saņēma faksa sūtījumu par paredzēto SAPARD finansējumu. Katru gadu, sākot no šī līdz 2006. gadam ieskaitot, Latvijai tiks piešķirti 22 miljoni 226 tūkstoši eiro jeb kopā vairāk nekā 155 miljoni. Un vēl par vienu varam būt droši – Latvija būs viena no pirmajām kandidātvalstīm, kas sāks līdzdalību SAPARD projektos, jo tiek darīts viss iespējamais, lai zemnieki naudu saņemtu pēc iespējas ātrāk.
