Kad paplašināšanās Eiropas Savienībā «ienesīs» 75 miljonus iedzīvotāju, bet pāris gadu vēlāk – vēl 31 miljonu –, radīsies nopietnas pārmaiņas nodarbinātībā un darba tirgus struktūrā.
Kad paplašināšanās Eiropas Savienībā (ES) «ienesīs» 75 miljonus iedzīvotāju, bet pāris gadu vēlāk – vēl 31 miljonu –, radīsies nopietnas pārmaiņas nodarbinātībā un darba tirgus struktūrā.
Šogad Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts un Eiropas Sociālais fonds veikuši šo tendenču novērtējumu un pauduši prognozes savā pētījumā «Nodarbinātība Eiropā 2002». Kādas prognozes tajā izteiktas Latvijai?
Prasīs kvalifikāciju
Tā kā galvenais nodarbošanās veids kandidātvalstīs ir lauksaimniecība un rūpniecība, paredzams, ka daudz vairāk strādājošo tiks iesaistīti pakalpojumu sektorā. To veicinās gan iekļaušanās kopējā tirgū, gan konkurences palielināšanās, gan ienākumu pieaugums, kas radīs pieprasījumu pēc jauniem pakalpojumiem. Šajā ziņā vistuvāk ES modelim jau esot Ungārija, Igaunija un Latvija.
Šīs pārmaiņas prasīs kvalificētu darbaspēku. Eiropas Komisija paredz – bezdarbs augsti kvalificēto vidū izlīdzināsies un būs ļoti zems. Tikai tagad tas Baltijā esot virs 5%, tāpat kā Spānijā, Itālijā un Grieķijā. Nākotnē tas būšot tāds kā pašlaik Ungārijā, Īrijā vai Nīderlandē – ap 1%.
Kaut gan pēc iestāšanās ES paredzama bezdarba samazināšanās, nākamajā – 2003. – gadā Bulgārijā un Polijā šis pavērsiens vēl neesot sagaidāms, bet Ungārijā paredzams pat darbavietu skaita samazinājums. Taču Baltijas valstīs tiek prognozēts pakāpenisks nodarbinātības pieaugums.
Eiropas Padome Lisabonā pirms diviem gadiem kā sasniedzamu tuvāko mērķi noteica 70% nodarbinātību (iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā, tas ir, no 15 līdz 64 gadiem). Tātad jāstrādā katriem diviem cilvēkiem no trim. Ja paplašināšanās notiktu šodien, eksperti modelē, ka nodarbinātības rādītājs no pašreizējā pazeminātos par 1,5% – līdz 62,4%.
Daudz pensionāru strādā laukos
Kandidātvalstu atšķirība no ES ir arī lielais pensijas vecuma ļaužu (virs 65 gadiem) skaits, kas nodarbināti lauksaimniecībā, it īpaši kā ģimenes strādnieki un pašnodarbinātie. ES strādā tikai 1% pensionāru, bet pie mums – 4%. To vizītes laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē norādīja arī Francs Fišlers.
Kad Spānija 1986. gadā iestājās ES, tad lauksaimniecībā strādāja 16% no nodarbinātajiem (Latvijā – 13%), bet šodien Spānijas lauksaimnieku ir tikai 7%, jo nav pašnodarbināto un ģimenes strādnieku. Fermeriem vairs lauku darbos nevajag iesaistīt vecākus un citus ģimenes locekļus.
Latvija pērn bija vienīgā kandidātvalsts, kurā nodarbinātības līmenis saruka, kaut gan darbavietu skaits pieauga. Tas bija statistiskais kritums – gluži vienkārši palielinājās iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā. Toties 2003. gadā EK speciālisti Latvijā citu kandidātvalstu vidū paredz ne tikai visaugstāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bet arī lielāko nodarbinātības līmeņa celšanos.
