Pēc Latvijas Ceļu būvētāju asociācijas ierosmes izveidota Latvijas Ceļinieku asociācija.
Pēc Latvijas Ceļu būvētāju asociācijas ierosmes izveidota Latvijas Ceļinieku asociācija (LCA).
Turpmāk tajā kopā ar ceļu un tiltu būvētājiem darbosies arī autoceļu apsaimniekošanas uzņēmumi un Valsts Autoceļu fonda (VAF) līdzekļu turē- tājs – Latvijas Autoceļu direkcija (LAD). Tā vēsta laikraksts «Dienas Bizness».
Brauktuves kļūst arvien sliktākas
Asociācijas izveidošanas iemesls ir aizvien kritiskākais Latvijas autoceļu tehniskais stāvoklis. Pašlaik autoceļu finansējuma programmām tiek novirzīta vairs tikai puse akcīzes nodokļa, otru pusi ieskaitot vispārējā budžetā. Tādējādi Autoceļu fonda ieņēmumi samazinājušies par 11,8 miljoniem latu. Viens no pirmajiem LCA uzdevumiem būs panākt vismaz iepriekšējo akcīzes nodokļa sadalījumu, Autoceļu fondā ieskaitot 60 procentu nodokļa. LCA galamērķis ir panākt autoceļiem finansējumu 85 procentu apmērā, raksta «Dienas Bizness». LCA turpmāk paredz piedalīties likumprojektu izstrādāšanā un kontaktēties ar valdības pārstāvjiem, piedāvājot savus problēmas risinājuma variantus.
Apmēram 85 procentus no degvielas akcīzes nodoklī iekasētās summas maksā autobraucēji, liecina LCA pētījumi. «Ja autoceļiem nepieciešamais finansējums saglabāsies tagadējā apmērā un pakāpeniski netiks palielināts līdz 85 procentiem no degvielas akcīzes nodokļa, turpmākos piecos gados atlikto remontdarbu izmaksas jeb deficīts pieaugs jau līdz 521 miljonam latu, kas veidos jau trešdaļu valsts budžeta,» uzsvēris va/s «Centrālā reģiona ceļi» valdes priekšsēdētājs Vilnis Urbanovičs.
Nepietiek naudas
Pēc LCA datiem, 1999. gadā atlikto darbu jeb ceļu remonta deficīts sasniedza jau 311 miljonu latu. Faktiskais valsts autoceļu tīklam piešķirtais finansējums pērn bija 37,7 miljoni latu, bet šogad tas ir paredzēts vairs tikai 32,7 miljoni. Šajā summā ietilpst gan ceļu un tiltu remonta izmaksas, gan arī ikdienas uzturēšanas izdevumi. Saskaņā ar LCA aprēķiniem valsts autoceļu ikdienas un periodiskās uzturēšanas normatīvās izmaksas vien sasniedz 113,3 miljonus latu.
LAD Bauskas nodaļas ceļu būvinženieris Vilnis Mezeriņš atzīst, ka finansējums ceļu uzturēšanai ir nepietiekams. «Ceļa segas planēšana uz pirmās un otrās šķiras grunts ceļiem jāveic vismaz trīs četras reizes mēnesī. Pašlaik finansējuma pietiek, lai šo darbu veiktu tikai vienreiz mēnesī. Pagaidām arī LAD nav iedalījusi finansējumu, lai ceļu būves firma «Avesta» varētu sākt šogad plānoto šosejas Ķekava–Skaistkalne remontu posmā no Stelpes līdz Bārbelei,» stāsta V. Mezeriņš.
